«Savulaik es sapņoju būt deputāts Polijā, kad tā būs atguvusi neatkarību. Tagad es esmu Eiropas Parlamenta prezidents, un par to es nemaz nevarēju sapņot,» uzrunā eiroparlamentāriešiem sacīja J.Buzeks. Akcentējot šīs dienas simbolismu, viņš uzsvēra, ka nerunā tikai Polijas, bet visas Austrumeiropas vārdā, un nosauca pa vienai katru valsti, arī Latviju. Nokļūšana šajā amatā ir cieņas apliecinājums visiem aiz dzelzs priekškara dzīvojušajiem, sacīja jaunais EP priekšsēdētājs, izpelnīdamies aplausus.
Lai arī EP vadītājam nav būtiskas ietekmes uz ES likumdošanas procesu, notikušais ir simbolu pilns. Šis ir augstākais amats, ko kāds austrumeiropietis ieņēmis ES institūcijās kopš reģiona valstu iestāšanās Eiropas Savienībā.
To, ka J.Buzeks otrdien nerunāja tikai Polijas vārdā, kā īpaši zīmīgu uzskata Latvijas eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (PS), kas EP priekšsēža emocionālās runas laikā nevarēja novaldīt asaras. Savukārt deputāte Inese Vaidere (PS) stāstīja, ka iepazinusi J. Buzeku iepriekšējā EP sasaukuma laikā, kad abi sadarbojušies enerģētikas jautājumos. «Viņš ir draudzīga, demokrātiska persona, kas vienmēr ieklausās citu viedoklī,» stāstīja I.Vaidere.
«Es vēlos sadarboties ar jums visiem, neskatoties uz jūsu politiskajiem uzskatiem,» uzrunā parlamentāriešiem sacīja J.Buzeks, atgādinot, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem viņam būs ekonomikas krīzes pārvarēšana un klimata pārmaiņu novēršana. Sagaidāms, ka J.Buzeks varētu paust atbalstu tādos Latvijai nozīmīgos jautājumos kā, piemēram, stingras pozīcijas ieturēšana attiecībās ar Krieviju. Kā vēl vienu no savām prioritātēm, stājoties EP vadītāja amatā, viņš minēja enerģētikas politikas stiprināšanu.
Bijušais Solidaritātes kustības aktīvists J.Buzeks bija premjerministrs laikā, kad Polija iestājās NATO un piedalījās iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību. Šajā laikā Polija veica būtiskas reformas, tai skaitā veselības aprūpes un pensiju jautājumā, īstenoja valsts decentralizāciju.
Viņa sīvākais konkurents uz šo amatu bija Itālijas pārstāvis Mario Mauro. Taču šīs valsts premjera Silvio Berluskoni stingrā uzstājība, ka tagad pienākusi itāļa kārta, nelīdzēja. Par labu Polijai nosliecās Vācija un tad arī Francija.
«Tagad parlaments vairs nav sašķelts starp austrumiem un rietumiem,» otrdien uzsvēra J.Buzeka pārstāvētās ETP vadītājs Džozefs Dauls. J.Buzeka ievēlēšana demonstrējusi, ka tagad daudz reālāka kļūst austrumeiropiešu iespēja iesaistīties cīņās arī par citiem, piemēram, Eiropas Komisijas prezidenta, amatiem.