Ap to pašu laiku, dodoties darba braucienā uz Ameriku, uz vienu nakti iestrēgu Cīrihē. Vēl tagad man nav skaidrs, kā aviosatiksmi var ietekmēt lavīnas kalnos, bet lidostā, no kuras vajadzēja pacelties pēc pārsēšanās, ar šādu attaisnojumu bija atcelti visi reisi. Par bezmaksas nakti viesnīcā un vakariņām priecājos kā mazs bērns. Sestdienas vakarā devos pastaigā pa Cīrihes ielām. Esmu bijusi Šveicē!
Tagad ceļotāji ir rafinētāki un šādas neplānotas «ekskursijas» uzskata nevis par bonusu, bet morālu kaitējumu, un cenšas no tā gūt kādu labumu. Mani draugi, kas nupat lidoja uz Sanfrancisko, par piespiedu nosēšanos Denverā (kādam bija palicis slikti ar sirdi) saņēma «atlaižu karti» 7000 gaisa jūdžu vērtībā. Kādu gan atbildību var uzņemties pārvadātājs par to, ka nevis lidmašīnai, bet kādam no klientiem sabojājies motors?
Manā ceļošanas pieredzē lielākā «kataklizma» gadījās Indijā, kur elektroniskās rezervēšanas sistēmas nepilnību dēļ Deli lidostā bija iestrēguši vairāki simti cilvēku. Aviosabiedrība izmitināja šos ļaudis viesnīcā. Relaksējoša pieredze pēc spartiskās viesu mājās un āšramos pavadītajām nedēļām! Par katru kavēto dienu maksāja arī kompensāciju. Kāda krišnaītu ģimene no Argentīnas ātri aptvēra, ka tas ir bizness. Viņi dienu no dienas piesacījās lidmašīnā dot vietu citiem, lai varētu gremdēties viesnīcas burbuļvannās un par to vēl saņemt naudu.
Kurā brīdī arī mums pazuda tā izredzētības sajūta, ka lidosim prom no postpadomju realitātes, un attiecībās ar aviokompānijām parādījās lietišķība? Kādreiz lidojums bija svētki, tagad - pierasta lieta. Pēc tam kad tevi noskenē un «izkrata», tu vairs nedodies pa lidmašīnas trapu ar prieku sirdī. Tu labi zini, cik esi samaksājis un kas tev pienākas.