83 gadus veco, joprojām vitāli darbīgo vecmeistaru, kurš visvairāk pazīstams kā operetes un citu Rīgas Muzikālā teātra žanru kopējs, godinās Latvijas Lielās mūzikas balvas 2014 pasniegšanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā 3. martā kopā ar valsts lielākā apbalvojuma mūzikā - Lielās mūzikas balvas - ieguvējiem deviņās nominācijās; pretendentus žūrija nosauca ceturtdien preses konferencē, izvērtējot līdz šim nepiedzīvoti bagāto 2014. gada mūzikas ražu. Galīgo lēmumu par laureātiem žūrija pieņems, balsojot apbalvošanas dienā, taču jau tagad zināms, ka balvu par mūža ieguldījumu saņems pasaulslavenais latviešu maestro diriģents Mariss Jansons. Viņš pagājušā gada rudenī muzicēja dzimtajā Rīgā kopā ar vienu no diviem pašlaik viņa vadītajiem Eiropas izcilākajiem orķestriem, Bavārijas Radio simfonisko orķestri, koncertu veltot sava tēva ievērojamā diriģenta Arvīda Jansona simtgadei. Koncerta klausītāji piedzīvoja spožu un vienlaikus jūtīgu Antonīna Dvoržāka 9. simfonijas No jaunās pasaules lasījumu un dziļu Dmitrija Šostakoviča 5. simfonijas atklāsmi. Tikko kļuvis zināms, ka nākamā gada 1. janvārī Marisam Jansonam būs tas gods jau trešo reizi diriģēt Vīnes filharmoniķu Jaungada koncertu Vīnē, kuru pārraida visā pasaulē.
«Vēl padzīvot kādus gadiņus un pastrādāt arī,» jautāts atklāt vienu viskarstāko vēlēšanos, atbild Jānis Kaijaks. «Pašreiz es rediģēju vecos skaņdarbus un turpinu instrumentēt,» izstāsta meistars, kurš instrumentējis simfoniskajam orķestrim jau vairāk nekā simt latviešu komponistu solodziesmu, no tām 80 - Alfrēda Kalniņa, apmēram tikpat arī neapolitāņu dziesmu. «Kāpēc es to daru? Man par to neviens nemaksā, bet es vienkārši strādāju, lai neaizmirstu savu profesiju, tāpat kā šahistam ir jāspēlē šahs. Jau desmit gadu spēlēju ērģeles nelielā baznīciņā - Jēkaba kapelā Mēness ielā - un tāpēc pievērsos garīgajai mūzikai, komponēju draudzes ansamblim,» paskaidro J. Kaijaks, kurš, strādādams Rīgas Muzikālajā teātrī, komponējis opereti Ceļš uz sirdi un piecus citus darbus dažādos skatuves žanros, savukārt, vadīdams Altaja novada orķestri, rakstījis simfoniskos darbus. Par pedagogu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņš strādājis jau kopš 1957. gada, un pie viņa simfoniskās diriģēšanas pamatus apguvuši arī tobrīd vēl Kordiriģēšanas nodaļā studējošie, bet šobrīd starptautiski atzītie simfoniskie diriģenti Ainārs Rubiķis, Mārtiņš Ozoliņš un Andris Veismanis. Savukārt Guntars Bernāts, kurš pie vecmeistara izskolojās specialitātē, tagad ir RPIVA doktors un turpina sava mentora iesākto operetes žanra atjaunošanas ceļu Latvijā, diriģēdams Latvijas Operetes fonda rīkotās izrādes. Patlaban top Franča Lehāra operetes Jautrā atraitne iestudējums, kas pirmizrādi piedzīvos 1. martā kultūras pilī Ziemeļblāzma.
Vibrofonists Jānis Bombizo-Fedotovs, viens no trim pretendentiem nominācijā Gada jaunais mūziķis, pēc pagājušā gada spožajām koncertdebijām Rīgā, Cēsīs, Jūrmalā un panākumiem konkursā Ineses Galantes talanti LV, tomēr netika uzņemts J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Divdesmit gadu vecais mūziķis atklāj: «Galvenais mērķis, kam šobrīd gatavojos, ir iestājeksāmens Strasbūras konservatorijā februārī. Vienlaikus gatavojos arī solokoncertam, ko marta sākumā rīkos Hermaņa Brauna fonds. Izvirzīšanu LMB gan negaidīju. Bija liels prieks, ka aizvadītajā sezonā man bija ļoti laba iespēja uzstāties ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga un JVLMA simfonisko orķestri, kā arī spēlēt solo Ineses Galantes un Innas Davidovas rīkotajos festivālos koncertos. Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāti katrs saņems 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Gada jaunais mākslinieks saņems arī profesionālajai izaugsmei domāto Hennesy speciālbalvu - 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. DNB speciālbalva par talantu audzināšanu ir 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas. LMB žūrijā, kuru vadīja diriģents, komponists Andris Vecumnieks, strādāja muzikoloģe, LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, muzikoloģes, žurnālistes Zane Prēdele un Inese Lūsiņa, muzikoloģe, publiciste Ilze Šarkovska-Liepiņa, mūzikas izdevniecības Musica Baltica direktore Solvita Sējāne un diriģents, mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits.