Tiek uzskatīts, ka Sīrijā pašlaik karo ap 2000 kaujinieku grupējumu, no kuriem lielākie un ietekmīgākie ir islāmistiskie Nusras fronte un Islāma valsts Irākā un Levantē, kas neslēpj saistību ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda. To rindās cīnās arī rietumvalstu pilsoņi, tādēļ Eiropā un ASV pieaug bažas, ka kādudien tie atgriezīsies dzimtenē, lai sarīkotu uzbrukumus.
«Atsitiena» efekts
Respektablais britu aizsardzības konsultāciju uzņēmums IHS Jane's aprēķinājis, ka no aptuveni 100 tūkstošiem kaujinieku, kas cīnās pret B. el Asada režīmam lojālajiem spēkiem, 15 tūkstoši ir džihādistu.
Savukārt Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūts lēš, ka islāmistu grupējumu sastāvā Sīrijā karo ne mazāk kā 1200 Eiropas valstu pilsoņu. Vismaz puse no tiem nākot no Lielbritānijas, Vācijas un Francijas.
Institūts uzskata, ka daļa no Sīrijā karojošajiem eiropiešiem var radīt tā saucamo atsitiena risku, - atgriezties no Sīrijas, lai iesaistītos teroristiskās aktivitātēs savā mītnes zemē. Parasti viens no deviņiem eiropiešiem, kas ir brīvprātīgi devušies «svētajā karā» uz ārzemēm, atgriežoties dzimtenē, pieslienas vietējiem islāma radikāļu grupējumiem.
Tas gan varot notikt tikai ar nosacījumu, ka šie kaujinieki nekritīs kaujas laukā Sīrijā, jo vairums džihādistu parasti dodas karot uz ārvalstīm ar domu, ka viņi mirs mocekļu nāvē. Kāds Sīrijā karojošs Lielbritānijas pilsonis sarunā ar raidsabiedrību BBC sacījis, ka britu drošības dienestiem «nevajag satraukties par viņu», jo vīrietis neplānojot atgriezties dzimtenē.
Eksperti apgalvo, ka viens no iemesliem, kādēļ Sīrijā karojošie islāmistu grupējumi pēc kāda laika varētu pārslēgt savu uzmanību uz Eiropu, ir daudzu džihādistu pieņēmums, ka rietumvalstis izvairās iesaistīties cīņā pret B. el Asada režīmu, jo tās ar Damasku esot noslēgušas slepenu vienošanos, kas ļaujot autoritārajam prezidentam saglabāt varu.
«Sīrija paildzinās islāma terorisma problēmu Eiropā par 20 gadiem. Iespējams, ka uz turieni ir devušies vairāk džihādistu nekā uz citām iepriekšējām valstīm [piemēram, Irāku vai Afganistānu] kopā ņemot,» domā Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūta vadošais eksperts terorisma jautājumos Tomass Heghammers. «Pat ja «atsitiena» apmērs būs ļoti mazs, uzbrukumu skaits būs ievērojams, ņemot vērā, cik daudz cilvēku ir devušies uz turieni cīnīties.»
«Atsitiena» efekts Eiropā jau ir jūtams. Kosovas policija pirms dažām nedēļām aizturēja sešus vīriešus saistībā ar apsūdzībām terorismā. Operācijas laikā pie viņiem atrada lielu daudzumu ieroču un munīcijas, kā arī sprāgstvielas. Divi grupējuma dalībnieki esot piedalījušies džihādā Sīrijā.
Amerikāņi satraucas
Sīrijā karo arī islāmisti no Savienotajām Valstīm. ASV Valsts departamentam neesot datu, cik liels skaits amerikāņu cīnoties pret B. el Asada spēkiem, bet IHS Jane's uzskata, ka tas nepārsniedz dažus desmitus.
Tomēr tas nenozīmē, ka amerikāņi neapzinās riskus, ko valsts nacionālajai drošībai var radīt līdzpilsoņi, kas ir gatavi karot plecu pie pleca ar cilvēkiem, kam ASV ir ideoloģiskais pretinieks.
«Mēs zinām, ka ASV pilsoņi kopā ar kanādiešiem un Eiropas valstu iedzīvotājiem ir ķērušies pie ieročiem Sīrijā, Jemenā un Somālijā. Draudi, ka šie indivīdi varētu atgriezties mājās un sarīkot uzbrukumus, ir īsti un satraucoši,» pagājušajā mēnesī ASV Senāta Iekšzemes drošības komisijas sēdē paziņoja tās vadītājs Toms Karpers.
Bijušais Federālā izmeklēšanas biroja vadītājs Roberts Millers domā, ka Sīrijā karojošie amerikāņi izmantos tur gūto pieredzi, lai sarīkotu uzbrukumus dzimtenē.
Šogad trīs ASV iedzīvotāji ir apsūdzēti plānos pievienoties Nusras frontes, ko ASV Valsts departaments pasludinājis par teroristisku organizāciju, kaujiniekiem Sīrijā, raksta The Washington Post.