Izmeklē tīšu dedzināšanu
Līdz šim pēdējais ugunsgrēks afroamerikāņu baznīcā ASV notika otrdien, kad liesmas nopostīja dievnamu nelielajā Grīlijvilas pilsētiņā Dienvidkarolīnā. Pēc baznīcas krāsmatu sākotnējās apskates izmeklētāji paziņoja, ka nav konstatētas ļaunprātīgas dedzināšanas pazīmes. Izskanēja minējumi, ka ugunsgrēku varētu būt izraisījis zibens spēriens.
Tomēr daudziem Grīlijvilas iedzīvotājiem ir grūti noticēt, ka liesmas izraisījis dabas spēks. Viņu šaubu pamatā ir kādreizējā pieredze, jo 1995. gadā dievnamu nodedzināja divi jaunieši, kas bija saistīti ar kukluksklanu. Baznīcu atjaunoja, un tās atkalatvēršanas pasākumā piedalījās arī toreizējais ASV prezidents Bils Klintons.
Grīlijviliešus uztrauc arī ziņas, ka kopš 22. jūnija apkārtējos štatos ugunsnelaime ir piemeklējusi vēl sešas baznīcas, kurās pulcējas pārsvarā melnādainie kristieši. Trijos gadījumos varasiestādes sākušas izmeklēšanu par iespējamu ļaunprātīgu dedzināšanu, bet pašlaik nevar pateikt, vai noziegumus pastrādājušajiem, ja tādi tiks atrasti, bijuši rasistiski motīvi. Federālais izmeklēšanas birojs nav guvis pierādījumus, ka ugunsgrēki būtu saistīti.
Ugunsgrēki dievnamos sākās pēc 17. jūnijā Čārlstonas Emanuela afrikāņu metodistu episkopālajā baznīcā notikušā slaktiņa, kurā dzīvību zaudēja deviņi cilvēki, tostarp mācītājs. Aizdomās par uzbrukumu baznīcai aizturēja 21 gadu veco Dilanu Fūtu, kurš nav slēpis savus rasistiskos uzskatus.
Pēdējā gada laikā ASV notikušie incidenti, kuros melnādaini vīrieši ir cietuši no balto policistu pārmērīgas spēka lietošanas, un uzbrukums baznīcai Čārlstonā atjaunojuši diskusijas par rasu attiecībām valstī, kurā vēl XX gadsimta vidū daudzviet piekopa segregācijas politiku.
Sena uzbrukumu vēsture
Savulaik rasistiski motivēti uzbrukumi baznīcām, kurās pulcējās melnādainie, ASV notika regulāri. Vēstures grāmatās apgalvots, ka pirmais dokumentētais rasistu uzbrukums afroamerikāņu dievnamam noticis 1822. gadā, kad tika nodedzināta kāda baznīca Dienvidkarolīnā, raksta The Washington Post.
Melnādaino iedzīvotāju apmeklētās baznīcas kļuva par uzbrukumu mērķi, jo vergi un to pēcteči dievnamus uzskatīja par drošu patvērumu no balto sabiedrībā valdošās naidīgās attieksmes pret viņiem. «Īpaši XX gadsimtā baznīcu dedzināšana bija veids, kā mēģināja iebiedēt melnādainos, kuri cīnījās par plašākām politiskajām un ekonomiskajām tiesībām, jo dievnami bieži vien funkcionēja kā pilsoņu tiesību organizāciju centri,» Djūka Universitātes asociētā profesore Valerī Kūpere sacīja ASV kristiešu izdevumam Christianity Today.
ASV dienvidu štatos, kuros vēsturiski ir lielāks melnādaino īpatsvars, uzbrukumi afroamerikāņu baznīcām kļuva par ikdienišķu parādību pēc ASV pilsoņu kara XIX gadsimta vidū un pagājušā gadsimta 50. un 60. gados, kad melnādainie aizvien uzstājīgāk iestājās par savām tiesībām. Arī deviņdesmitajos gados notika daudzi rasistiski motivēti uzbrukumi afroamerikāņu baznīcām.
XX gadsimta pēdējā desmitgadē tika notiesāti 25 baltie rasisti, kuri ļaunprātīgi bija aizdedzinājuši dievnamus, kuros pulcējās galvenokārt afroamerikāņi. Deviņdesmitajos gados uzbrukumi baznīcām bija kļuvuši tik regulāri, ka 1995. un 1996. gadā 18 mēnešu laikā ļaunprātīgi bija nodedzināti 66 afroamerikāņu dievnami, raksta izdevums The Christian Science Monitor.
1996. gada jūlijā ASV prezidents B. Klintons parakstīja Kongresa apstiprināto Baznīcu ļaunprātīgas dedzināšanas novēršanas likumu. Vēlāk tika izveidota arī īpaša izmeklētāju grupa, kas šķetināja ļaunprātīgas baznīcu dedzināšanas gadījumus. Pateicoties jaunizveidotajai iestādei, dažu gadu laikā ievērojami samazinājās ļaunprātīgas baznīcu dedzināšanas gadījumu skaits.
Pēdējais zināmais ļaunprātīgas afroamerikāņu baznīcu dedzināšanas gadījums notika 2008. gadā neilgi pēc pirmā ASV melnādainā prezidenta Baraka Obamas ievēlēšanas.