Kontrolē līdz Helsinkiem
Dažas minūtes pirms pulksten divpadsmitiem nelielajā Somijas pierobežas pilsētiņas Vainikalas dzelzceļa stacijā piestāj no Helsinkiem ieradies jaunais ātrvilciens, lai pēc 7 minūtēm dotos tālāk uz Sanktpēterburgu. Gandrīz vienlaikus tāds pats ierodas arī no Krievijas puses. Muitnieki un robežsargi, kas ieradušies ar vilcienu no Helsinkiem, pauzē paspēj uzvilkt dūmu un pārkāpt otrā vilcienā, lai dotos atpakaļ uz galvaspilsētu. Izmantojam momentu pārķert vienu no viņiem - vecākais robežsargs Soinonens somiem tipiskā noslēgtībā vārdu atklāt nevēlas, taču latvieša ausīm šķietami naivi atklāj, ka no korupcijas draudiem un lielā kontrabandas apjoma nebaidās, jo, tiesībsargājošā darbā strādājot, ir jāpiemīt darba ētikai un morālei, kas nemaz nepieļauj dalību kriminālās aktivitātēs. «Es domāju, ka korupcija mums, somiem, kā cilvēciskām būtnēm nav saprotama - tas ir pret mūsu kultūru. Godīgums ir ieaudzināts jau no mazotnes, bet, protams, arī mums ir krimināli cilvēki, kas veic noziedzīgas darbības, taču kā tiesībsargs ne es, ne mani kolēģi nekad neziedotu savu profesiju, labo algu un vārdu tā dēļ,» skaidro Soininens.
Līdz ar pagājušā gada beigās atklāto ātrvilciena līniju Sanktpēterburga-Helsinki, kas turp un atpakaļ dodas trīs reizes dienā, 400 iedzīvotāju apdzīvotais ciemats kļuvis par vienu no galvenajiem pasažieru robežkontroles punktiem Somijā. «Mums viss ir automatizēts, reiz te sēdēja cilvēki, bet tagad tā vietā ir kameras un dažādi sensori,» rādot uz Krievijas un Somijas robežstabiņiem un Somijas pusē sabūvētajām konstrukcijām aptuveni kilometru no ciemata, stāsta Vainikalas muitas priekšnieks Arto Ahokainens. Cilvēku klātbūtne gan ir nepieciešama, lai jau tuvāk pārbaudītu pienākušās kravas - tā reiz muitnieki baļķu galos pamanījuši līmes pēdas. Atklājies, ka 20 vagonetēs baļķi ir izdobti, bet tajos saliktas cigaretes. Šis 2003. gadā konstatētais pārkāpums arī esot vienīgais, ko vērts pieminēt - citi neesot bijuši ne tuvu tik lieli ne izdomas, ne apjoma ziņā. Jautāts, vai ir iespējama degvielas noliešana no lokomotīves, kā tas dzirdēts Latvijā, viņš noraidoši skaidro, ka lokomotīves no Krievijas iekšzemē brauc tikai novērošanas kameru pārraudzīto kilometru līdz stacijai, tālāk kravas transportē somu lokomotīves. Kameras novēršot arī iespēju cigaretes un citas kontrabandas preces izsviest pa vilciena logiem īsajā posmā no robežas līdz stacijai. Tālāk dažādu kontrabandas preču ievešanu novērš robežsargu un muitnieku atrašanās vilcienos līdz pat Helsinkiem. Esot jau gadījumi, ka ir paņemts par kādu cigarešu bloku vairāk, nekā atļauts, bet tie arī lielākoties pieķerti, skaidro A. Ahokainens. «Es neatceros nevienu korupcijas gadījumu šeit. Tādu nav -mums ir izstrādāta laba sistēma, bet galvenais laikam ir mentalitāte, kas korupciju nepieļauj. Nedomāju, ka to varam iemācīt citiem, jo tam jābūt cilvēkā,» viņš uzskata.
Baidās zaudēt mašīnas
Aptuveni 60 kilometru uz dienvidiem no Vainikalas atrodas viens no Eiropas Savienības lielākajiem sauszemes robežpunktiem pēc cauri braucošo kravu un pasažieru apjoma. Vālimā robežpunkts ir viens no tehniski vislabāk aprīkotajiem, kā arī šeit pastāvīgi sastopams kāds no narkotiku vai cigarešu atrašanai apmācītajiem suņiem.
Kinoloģe Nina Koso stāsta, ka viņas darbs gan ir vairāk preventīvs, jo kontrabandisti no suņa baidās, tāpēc šo robežpunktu mēģina šķērsot reti. Pusotrgadīgā Lote bīstama gan neizskatās, ieraugot fotoobjektīvu, sāk draudzīgi luncināt asti un tikai ar nelielu kolēģes rāšanos atkal pievēršas darbam - mašīnu un cilvēku apostīšanai. «Lote vēl ir jauna, bet vismaz viegla - iepriekšējais, man, sievietei, bija tikai ar grūtībām ieceļams un izceļams no kravas auto kabīnēm,» smejas Nina.
Kontrabandas cigaretes vairs nevedot tikai vecās un lētās mašīnās, bet ved arī šķietami turīgi cilvēki. Kopš likuma grozījumiem, kas paredz ar slēpņiem aprīkotu mašīnu konfiskāciju, cigaretes pat netiek īpaši slēptas, bet gan saliktas somās, kas iejauktas starp citām. «Baidās zaudēt savus lendroverus,» secina K. Lītikainena. Tas gan turpinās nevis korupcijas, bet drīzāk cilvēku trūkuma dēļ. «Jūs jautājat, kā cīnāmies pret korupciju, bet mēs necīnāmies - korupcijas nav,» viņa skaidro.
«Līdz ar plūsmas pieaugumu, aug arī darba apjoms, taču punkta lepnums ir stacionārais kravas auto skeneris,» skaidro muitas pārstāve Kirsi Lītikainena. Rentgena skenera nodaļas vadītāja Anu Koskele, mums ienākot, joko, ka nesen atjaunotais skenera aprīkojums, piemēram, jaunie ekrāni, labi noderot Facebook lietošanai. Taču šajā ēkā ik dienu tiek pārbaudīts ap 50 kravas automašīnu - arī mūsu viesošanās dienā kādam no operatoriem rentgena attēlā ir izdevies pamanīt cigaretes.
Jautājot dažādu līmeņu muitas un robežsardzes pārstāvjiem par korupcijas apkarošanu, nepamet sajūta, ka viņi apzinās mūsu situāciju, taču spēj tikai just līdzi, jo atbildes ir vienas un tās pašas - tā ir kultūra, tradīcijas, kas liek labu vārdu un iegūtu cieņu vērtēt augstāk par iespēju nopelnīt. «Iebraucēji to zina, tāpēc pat konstatēto kukuļošanas mēģinājumu ir ārkārtīgi maz,» skaidro Kirsi Lītikainena.