Jaunas Satversmes rakstīšanai nevajadzētu būt pašmērķim. Jautājums - ko mēs ar to gribam sasniegt. Ja mēs gribam uzlabot Satversmē noteikto regulējumu, piemēram, par pašreizējo situāciju, kurā rodas jautājums, vai referendums par otru valsts valodu vispār ir pieļaujams un izriet no Satversmes - es gribētu teikt, ka ne -, tad ir jautājums, vai šī situācija nav jāatrisina Satversmē. Iespējams, ka ir. Bet tas būtu konstitucionālo tiesību ekspertu jautājums, kas būtu izdiskutējams. Vēlreiz - ko mēs ar Satversmes maiņu gribam panākt?
Prezidents deva skaidru mājienu - lielāka atbildība izpildvarai, mazāka - likumdevēja varai. Nojauta, ka tas ir mājiens virzienā uz prezidentālu republiku. Kā Nacionālā apvienība uzlūko šo ideju?
Nacionālajā apvienībā par šo jautājumu ir bijuši dažādi viedokļi. Savā laikā mēs esam virzījuši ideju par tautas vēlētu prezidentu, bijušas diskusijas par funkciju, pienākumu un tiesību apmēru šajā gadījumā. Patlaban šis jautājums neatrodas darba kārtībā. Tomēr, runājot par prezidenta iniciatīvu, viņam ir visas iespējas visus jautājumus, kas viņam sasāpējuši, virzīt uz prezidenta paspārnē esošo Konstitucionālo tiesību komisiju. Tur var notikt šī diskusija. Ja komisija nonāk pie slēdziena, ka mūsu Satversmē ir nepieciešami tik daudzi grozījumi, ir jāraksta jauna Satversme, tas ir diskusiju jautājums. Bet tam nevajadzētu būt politiskam uzstādījumam.
Vai nesanāk tāda pretruna, ka mēs sakām - 18. februārī ir jāiet aizstāvēt Satversmi, kas ir svēta -, bet blakus skan, ka mums divarpus gadu laikā ir jāuzraksta jauna Satversme?
Mans viedoklis ir, ka Satversme ir atbilstoša mūsu laikmetam. Protams, ir atsevišķi jautājumi, kas būtu precizējami, piemēram, tas, ko minēju par negrozāmajām normām. Tomēr Satversme ietver visu - gan valsts pamatbūtību, gan cilvēktiesības - visu, kas būtu nepieciešams modernai Eiropas valsts Satversmei.
Kā jūs komentēsiet pēdējās dienās parādījušos iniciatīvu par balto lapu referenduma jautājumā?
Šāds paziņojums pārsteidza arī mani. Nacionālā apvienība ir paudusi savu viedokli par referendumu. Mēs uzskatām, ka balsojuma «pret» mērķis ir latviska Latvija. Izmantojot iespēju, es gribētu aicināt visus laikraksta Diena lasītājus neapšaubāmi doties uz referendumu un paust skaidru viedokli par latviešu valodu, balsojot pret grozījumiem Satversmē. Kas attiecas uz šādiem aicinājumiem, šodien tie ir pilnīgi nevietā, jo mums ir svarīgi saliedēt visu sabiedrību, kas domā par Latvijas valsti un kas skaidri un gaiši pasaka pret divvalodību Latvijā, pret Latvijas valsts pamatu graušanu. Ja parādās cilvēki, kas mēģina ar šādiem viltus provokatīviem gājieniem zināmā mērā ietekmēt sabiedrību - ietekmēt, lai noteikti sašķeltu sabiedrību, - es to varu vērtēt tikai kā negatīvu rīcību, kuras mērķis ir šķelt sabiedrību.
Vai mūs aiz stūra negaida jau otrs referendums - par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem?
Mana un Nacionālās apvienības pārliecība ir tāda, ka Satversmes pamatprincipi nav grozāmi. Mēs redzam, ka Satversmes tiesa tomēr pieļāva šo referendumu. Līdz ar to problēma ir, un ir divi risinājumi. Viens ir gaidīt, ko pateiks Satversmes tiesa, jo lieta ir ierosināta un Satversmes tiesai būs principā jāpasaka, vai valsts pamatprincipi var tikt grozāmi. Tas varētu tikt izmantots citu referendumu gadījumos. Otrs variants ir iet uz priekšu un noteikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā.
Sašutumu izsaukusi Krimināllikuma mīkstināšana par nepilngadīgo personu pavešanu netiklībā. Kāda motivācija tam ir bijusi?
Minētie grozījumi ir stājušies spēkā 2011. gada 1. oktobrī un faktiski attiecībā uz vienu konkrētu nodarījumu, kas ir pavešana netiklībā, proti, ir samazināta maksimālā soda sankcija par vienu gadu. Gribu vērst ļoti nopietnu uzmanību uz to, ka šie Krimināllikuma grozījumi paredz tādu papildu sodu - ja tā var teikt - kā probācijas uzraudzība. Tas, mūsuprāt, ir ļoti nopietns solis, lai tā persona, kas nokļūst ieslodzījuma vietā par šādu nodarījumu, ne tikai izcieš sodu, bet ar viņu strādā speciālisti, kas ir sagatavoti probācijas dienestā, lai mums nebūtu jāsatraucas, ka šie cilvēki, kas paveduši netiklībā nepilngadīgos, atgriežas pie tā atkal. Mūsdienu attīstītajās valstīs šādu noziegumu gadījumos tiek likts uzsvars tieši uz probācijas dienesta darbu.
Intervēja Andrejs Panteļējevs, viedokļus apkopoja Sandris Točs