Narkoloģe Astrīda Stirna uzskata, ka diez vai šī situācija radikāli mainīsies, tomēr Igaunijas narkotiku jomu uzraugošie eksperti brīdina - jābūt gataviem arī uz ļaunāko.
«Baltais ķīnietis» ir Krievijā populāra sintētiska narkotiska viela, kas līdzīga heroīnam, bet ir daudz stiprāka par to. Igaunijā lielu popularitāti tā ieguva 2002. gadā, kad vietējā narkotiku tirgū bija heroīna deficīts, Dienai stāstīja Igaunijas Narkotiku monitoringa centra pētniece Katri Abela-Ollo. Togad narkotiku pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits Igaunijā gandrīz dubultojās, jo narkomāni nemācēja noteikt pareizo devu, tomēr draugu un paziņu nāve viņus no «jaunā kaifa» nav atbaidījusi. «Lietotāji apgalvo, ka pēc fentanila heroīns šķiet kā tīrs ūdens,» skaidro K. Abela-Ollo.
Kopš 2002. gada narkotiku pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits Igaunijā turpinājis augt, līdz 2009. gadā sasniedzis 133. Rēķinot pret valsts iedzīvotāju skaitu, tas ir sliktākais rādītājs Eiropā, teju divreiz pārsniedzot otrajā vietā esošo Norvēģiju. Igaunijas Kriminālpolicijas pārstāvis Risto Kasemē Dienai fentanila popularitāti skaidroja ar to, ka šajā valstī narkotiku tirgus ir gana jauna parādība. «Salīdzinājumā ar Rietumeiropu mūsu narkotirgus ir jaunāks par vairākām desmitgadēm, tādēļ cilvēki meklē jaunus veidus, kā apdullināties, un nav pieķērušies kādam «tradicionālam zīmolam» kā heroīns vai kokaīns,» viņš norādīja.
Kaut tādu pašu loģiku varētu attiecināt arī uz Latvijas narkotiku tirgu, un mediju arhīvi liecina, ka «balto ķīnieti» vairāku miljonu latu vērtībā policija ir uzgājusi arī Rīgā, Latvijas Valsts policija Dienai norādīja, ka fentanils šeit nav izplatīts. Turpmākas tendences gan neesot prognozējamas, jo tas atkarīgs no narkotiku pieejamības.
Arī narkoloģe A. Stirna norāda, ka «pie mums tas nav populārs, un paldies Dievam par to». Viņa skaidro, ka narkotiku lietotāji parasti turas pie ierastās apdullinošās vielas, turklāt paši ir gana labi informēti par «baltā ķīnieša» bīstamību, tādēļ no tā vairās. «Es nedomāju, ka situācija varētu strauji mainīties. Vienīgi, ja nu heroīns pēkšņi kļūtu par deficīta preci, fentanils varētu tikt izmantots kā aizstājējs,» viņa piebilda.
Kaut Latvijā, pēc oficiālās statistikas, narkotiku pārdozēšanas izraisītas nāves gadījumu skaits procentuāli ir sestais zemākais Eiropā, narkoloģe aizrāda, ka statistika situāciju varbūt attēlo pārāk rožainu, jo nāvi narkotikas izraisa ne tikai pārdozēšanas, bet arī ilgstošas lietošanas radītu slimību veidā, un šādi gadījumi statistikā neiekļaujas. Heroīns izraisīto nāves gadījumu skaita ziņā joprojām Latvijā ir pirmajā vietā, bet arvien lielāka problēma kļūst par legālajām narkotikām dēvētās jaunās apdullinošās vielas.
K. Abela-Ollo gan brīdina - ņemot vērā, ka Latvija ir Igaunijas kaimiņvalsts, «baltā ķīnieša» izplatīšanās risks pastāv. «Tas atkarīgs no tā, vai abu valstu narkomāni uztur kontaktus un veido tīklus. Mēs varam cerēt, ka šī tendence uz Latviju un citām Eiropas valstīm neizplatīsies, bet, ja nu notiek ļaunākais, ir jābūt gataviem pret to laikus cīnīties,» viņa uzsver.