To, komentējot publiski izskanējušo informāciju par iespējamo projekta apturēšanu, Dienai apgalvo Rosenergoatom komunikāciju direktors Andrejs Timonovs. Tomēr, ņemot vērā Baltijas valstu plānus par iespējamo atvienošanos no Krievijas energosistēmas, projektu plānots atkārtoti izvērtēt, lemjot par iespēju elektrostacijā papildus plānotajiem energoblokiem būvēt mazākas jaudas energoblokus, uzsver A. Timonovs.
«Būvniecība elektrostacijas būvlaukumā turpinās, un šobrīd arī nav pārskatīti plāni par elektrostacijas nodošanas ekspluatācijā termiņu - pagaidām tas joprojām ir 2017.-2018. gads,» uzsver Rosenergoatom pārstāvis.
Diena jau rakstīja, ka Baltijas valstīm, it īpaši Lietuvai, AES, ko Krievija būvē Kaļiņingradas apgabalā, netālu no robežas ar Lietuvu, rada bažas saistībā gan ar Krievijas dominējošās lomas pieaugumu energoapgādē, gan ar draudiem videi.
Enerģētikas eksperts, Providus pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka iespējamās izmaiņas Baltijas AES projektu būtiski nemaina un tas joprojām savā pamatā ir politekonomisks. «Pat ja jaunajā AES tiek uzstādītas mazākas jaudas, Kaļiņingradas apgabalā joprojām būs jaudu pārpalikums un kādai no elektrostacijām nāksies stāvēt dīkā,» skaidro R. Āboltiņš.
Rosenergoatom pārstāvis savukārt uzsver, ka lēmums izvērtēt iespējamās pārmaiņas Baltijas AES projektā saistīts ar iespēju, ka nākotnē Baltijas valstis pievienosies Eiropas energosistēmai un tā rezultātā Kaļiņingradas apgabala energosistēma kļūs izolēta. «Baltijas valstīm realizējot plānu par sinhronizāciju ar Austrumeiropas valstu tīkliem un atvienošanos no Krievijas energosistēmas, atomelektrostacijas būvniecība Kaļiņingradas apgabalā kļūst vēl svarīgāka, jo patlaban galvenais elektrības ražotājs reģionā ir Kaļiņingradas TEC-2, kam kurināmais jāpiegādā pa cauruļvadu caur vairāku citu valstu teritoriju. Piegādāt kodoldegvielu reģionam ir iespējams daudz vienkāršāk. Tomēr, reģionam strādājot izolēti, tā stabilitātei piemērotākas ir mazākas jaudas,» skaidroja A. Timonovs.
Viņš uzsver - ja Kaļiņingradas reģions kļūs enerģētiski izolēts, tam būs nepieciešamas tādas AES jaudas, kas atbilst reģiona elektrības patēriņam un dod iespēju bez stabilitātes draudiem, piemēram, veikt ikgadējo apkopi un remontu energoblokos. Tāpēc tiek vērtēta energobloku ar jaudu no 40 līdz 640 megavatiem būvniecība.