Ukrainas sabiedrības un arī augstāko amatpersonu centienus saņemt pieredzē balstītus padomus no Baltijas valstu pārstāvjiem pirms izšķirošā novembra ES samita Viļņā var saprast - kā nekā vēl pirms 23 gadiem visi atradāmies PSRS sastāvā. Varbūt tieši tāpēc ukraiņiem mazliet vērtīgāk šķiet uzzināt tieši baltiešu viedokli - nevis ungāru vai čehu, kas ES iestājās tajā pašā 2004. gadā. Dalīšanās zināšanās ar ukraiņiem ir vērtīga arī pašiem, jo dod iespējas paskatīties uz labi un ne tik labi paveikto, kā arī izvērtēt sabiedrības pašreizējo noskaņojumu. Tam ir īstais laiks, jo nākamā gada maijā jau būsim «nolauzuši» pirmos 10 gadus Eiropas Savienībā. Lai cik skarbi par atrašanos šajā organizācijā reizumis dažs labs mēdz izteikties, aicinājumus izstāties no ES faktiski nedzird. Tātad valda sabiedrības atbalsts arī turpmākai dalībai ES. Tas gan nenozīmē, ka neesam pietiekami kritiski, tomēr klātbūtni 28 valstu lielajā organizācijā vairākums vērtē kā nepieciešamu. Un tas ir tipiski faktiski visā ES. Piemēram, Lietuvā 64% iedzīvotāju sevi uzskata ne vien tikai par Lietuvas, bet arī (pilnīgi vai daļēji) par visas ES pilsoņiem. Tikai 22% pilnībā neizjūt savu saikni ar ES, bet 13% vispār nav nekādas piederības izjūtas. Kopumā šie skaitļi atbilst vidējiem Eiropas rādītājiem.
Interesanti pavērot, ko lietuvieši uzskata par lielākajiem ieguvumiem no dalības ES. 67% aptaujāto par lielāko ieguvumu uzskata cilvēku un preču brīvas pārvietošanās principu apvienotās Eiropas teritorijā. 38% ir gandarīti par Lietuvas augstskolu iekļaušanu studentu apmaiņas programmā Erasmus. 37% norādījuši, ka ES formāts nodrošina stabilitāti un mieru Eiropā, un tikai 5% izteikušies, ka iestāšanās ES neko labu Lietuvai nav devusi. Ne mazāk vērta ir arī atziņa, ka atkārtotas balsošanas gadījumā lielākā daļa pilsoņu arī tagad nobalsotu par atrašanos ES. Tikai skaitļi gan nebūtu vairs tik lieli - referendumā pirms 10 gadiem Lietuvā un Latvijā tika atdots attiecīgi 91 un 67 procenti balsu. Tomēr pozitīva atbilde tagad visdrīzāk būtu ievērojami pārdomātāks un racionālāks lēmums. Tā pamatā atvēsinošā atziņa, ka galvenie darbi jāizdara pašiem, ka nav viegli (varbūt neiespējami) pietuvoties Vācijas vai Zviedrijas līmenim. Tieši šādas sapņošanas pazīmes var atklāties ukraiņu sabiedrībai, kuras daļa ar integrēšanos ES saista cerības dzīvot tāpat kā Eiropā.
Baltijā redzams daudz piemēru pašu neizdarībai un neizpratnei, nevis Briseles mistiskajam diktātam. Ja tā nebūtu, visdrīzāk tāds svarīgs projekts kā Rail Baltica jau būtu īstenots.
Vēl Kijevai vajadzētu ievērot, ka pat 10 gadu ilga atrašanās ES neatbrīvo no iepriekšējās «laulības» (atrašanās Kremļa pakļautībā) ietekmes - Maskavas sāktais lietuviešu piena boikots to apliecina.