Kā Dienai norādīja Barselonas pilsētas domes Kultūras institūta direktors Žozefs Rodrigess, izstāde tiek veidota, pieminot 25. gadskārtu kopš krita Berlīnes mūris un izbeidzās aukstais karš. Rīga izvēlēta tāpēc, ka abām pilsētām ir daudz kā kopīga, un katalāņiem Latvija ir kā modelis, lai cīnītos par brīvību.
Izstādē tiks aptverts laika posms no 1918. gada, kad Latvija pasludināja neatkarību, līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Izstādes organizētājiem palīdzīgu roku sniegs arī Latvijas Okupācijas muzejs, aizdodot vēstures liecības arī no saviem krājumiem.
Latvijas Okupācijas muzeja darbiniece Evita Rukke rāda priekšmetus, ko izstādes apmeklētāji varēs apskatīt Barselonā. To vidū ir 1929. gadā izdota grāmata par tā laika Latvijas sasniegumiem dažādās nozarēs. Tāpat būs daudz lietu, kas atklās padomju okupācijas periodā piedzīvoto. «Šīs ir tipiskas Centrālcietuma krūzītes, kas tika izmantotas kā zīmītes,» E. Rukke paceļ vienu krūzi, kur smalkiem burtiem ieskrāpēti vārdi. «Uz vienas ieskrāpēts - «37 politiskie tiekam izsūtīti». Kā datējums norādīts 1941. gada 23. jūnijs. Šī krūzīte tika atrasta pēc tam, kad padomju karspēks jau bija atkāpies un ienāca Vācijas varas okupācija. Otrai krūzītei apakšā rakstīts, ka «mūs šeit notiesāja aizmuguriski uz astoņiem gadiem darba nometnē». Ir vēl citi stāsti par padomju varu un pretošanos, piemēram, ar roku rakstītie un zīmētie žurnāli, kas 1945. gadā izgatavoti Alūksnes ģimnāzijā.
Izstādi atklās 15. oktobrī. Ž. Rodrigess Dienai stāsta, ka Latvija izvēlēta tāpēc, ka tās vēsture ir sarežģītāka nekā daudzām citām Eiropas valstīm šajā periodā. «Rīga un Barselona ir ļoti līdzīgas, un mūsu attiecības patlaban ir krietni ciešākas nekā ar pārējo Baltiju. Latvijai ir bijusi sarežģīta un smaga vēsture. Un visaizkustinošākais ir tas, ka Latvija spēja sasniegt savu sapni par neatkarību. Mēs gribam parādīt, kā jūs esat uzplaukuši. Arī mēs kā nācija esam maza. Personīgi es uzskatu, ka Katalonijai ir pienācis brīdis sasniegt savu sapni un kļūt neatkarīgai,» atklāj Ž. Rodrigess.
Gaidāmās izstādes prezentācija Rīgā notika brīdī, kad jautājums par Latvijas attieksmi saistībā ar reģiona iespējamo neatkarību nonācis atsevišķu politiķu dienaskārtībā. Pagājušajā nedēļā dažos Katalonijas medijos parādījās ziņas, ka atdalīšanās jautājuma dēļ Spānija varētu bloķēt V. Dombrovski uz kādu no nopietniem Eiropas Savienības amatiem. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) Dienai šādu informāciju noraida. Viņš ticies ar Spānijas ārlietu ministru, kas apliecinājis, ka Madride nekad nav grasījusies un negrasās iestāties pret V. Dombrovski. Tāpat E. Rinkēvičs uzsver, ka nav pareizi vilkt paralēles starp Katalonijas centieniem un Baltijas valstu cīņu par neatkarības atgūšanu: «Baltijas ceļš notika pilnīgi citos vēsturiskos apstākļos un bija ar pavisam citu juridisko rāmi. Padomju Savienība nav salīdzināma ar Eiropas Savienību. Šobrīd es nekādā veidā negribētu radīt iespaidu, ka Latvija pozicionējas kā valsts, kas neatbalsta Spānijas teritoriālo integritāti, jo ir tieši pretēji.»