Atrašanās āra apstākļos žurnālistam dod daudz priekšrocību, par kurām, strādājot kabineta darbu, nav iespējams iedomāties. Tas galvenokārt ļauj paskatīties uz dažādām problēmām no netradicionāla skatpunkta, kura veidošanā liela loma piemīt tiešajiem notikumu dalībniekiem. Tā arī gruzīnu bēgļu problēma iegūst reālu un konkrētu apveidu un ļauj paskatīties uz neseno Krievijas agresiju tiešā tuvumā, kurā grūti ieraudzīt veselam saprātam pieņemamu loģiku. Satiekot personīgi šos cilvēkus, viņi vairs nav abstrakti no savām mājām padzītu gruzīnu desmiti, simti vai tūkstoši, bet gan konkrēti cilvēki, vairākumā zemnieku, kas pametuši zemi, uz kuras gadu simtiem dzīvojuši viņu senči. Ko atbildēt, kad viņi stāsta, ka nav ticējuši šādu notikumu iespējamībai XXI gadsimtā?
Krievijas vadības rīcību gribētos saprast, jo teritoriālu ekspansiju šajā gadsimtā grūti atzīt par loģiski pamatotu. Cīņā ar nelīdzvērtīgu pretinieku ir iegūta divu Gruzijai formāli piederošu autonomiju teritorija, no turienes padzīti gruzīni, pilnībā iznīcinātas viņu mājas un dārzi. Jāpiebilst, ka no Dienvidosetijas ciemiem līdz 2008. gadam uz Krievijas tirgiem tika vests daudz vietējo gruzīnu izaudzēto augļu un dārzeņu. Tagad šī saimnieciskā saikne ir likvidēta. Nav viegli atrast loģisku atbildi uz jautājumu, kādi ir Krievijas ieguvumi no iekarojuma «neatkarīgajā» Dienvidosetijā, kurā visu laiku jāpumpē līdzekļi. Turklāt tur, tāpat kā otrā «neatkarīgajā» valstī Abhāzijā, izvietots pamatīgs militārs grupējums ar spēcīgiem uzbrukuma ieročiem.
Izmaiņas bēgļu nometnēs ir milzīgas. Trijos gados tās pārvērtušās par zaļiem ciematiem, ap katru māju uz nelielas zemes nu jau zaļo augļu koki un dažādi dārzeņi. Māka dzīvot uz zemes un to apstrādāt ir pārsteidzoša, un var tikai nojaust, kā pirms Krievijas uzbrukuma Gruzijai dzīvoja no Dienvidosetijas padzītie 22 tūkstoši gruzīnu zemnieku. Kāds ne pārāk turīgas ģimenes pārstāvis stāstīja, ka viņiem piederējis tikai 8-11 govju, 15 cūku, ap 30 aitu, vīnogulājs un ābeļdārzs.
Šiem cilvēkiem nav noslēpums, kā un kad sākās karš. Jau sen iepriekš - nevis 2008. gadā - par dzīves sastāvdaļu bija kļuvušas apšaudes. 2008. gada augustā nebija noslēpums, ka no Chinvali tika izvesti civiliedzīvotāji, bet gruzīnu ciemi tika bombardēti ar lielu spēku, un pa Rokas tuneli, pārkāpjot starptautisko vienošanos, Gruzijas teritorijas virzienā virzījās krievu bruņutehnika. Pēc 52 gadus vecā zemnieka Džundu pārliecības, Mihails Saakašvili devis pavēli par uguns atklāšanu, jo nevēlējies sagaidīt Dienvidosetijas gruzīnu iznīcināšanu. Šie cilvēki vēlas mierīgu dzīvi un savu drošību nākotnē saskata, pievienojoties NATO.