Eksperimentos, kurus vadīja Peters Pongračs no Budapeštas Universitātes, bērni (6, 8 un 10 gadu veci) un pieaugušie ierakstos klausījās dažādus suņu rējienu veidus. Vieni rējieni tika ierakstīti, kad suņi bija atstāti telpā vieni, citi - kad dzīvnieki rotaļājās ar bērniem, satikās ar svešiniekiem, vēl citi - kad garām gāja nepazīstami suņi vai dzīvnieku uztrauca neparastas skaņas un viņi jutās nobijušies. Klausītājiem bija jāatšķir rējienu raksturs, piemērojot tiem attiecīgas cilvēka izjūtas - nobijies / vientuļš/dusmīgs/ satraukts/rotaļīgs/priecīgs u.tml. Pamatojoties uz eksperimentā izdarītajiem secinājumiem, konstatēts, ka visi klausītāji viegli atpazina dusmīga suņa rējienus. Visprecīzāk suņu valodu saprata bērni aptuveni desmit gadu vecumā. Gados vecāki bērni diezgan precīzi noteica citus rējienu iemeslus. Viņu rādītāji bija līdzīgi pieaugušo rezultātiem. Pētnieki secināja, ka spēja saprast suņu pamatsignālu nozīmi cilvēkā parādās jau agrā vecumā. Šī eksperimenta rezultāti ir asā pretrunā ar citiem pētījumiem, kas norādīja, ka bērni nespēj saprast suņu valodu.
Bērni saprot suņu valodu
Dzīvnieks spēj pateikt ļoti daudz gan ar astes luncināšanu, gan
acu skatienu, bet visvairāk ar rējieniem. Pētījums, kas publicēts
žurnālā Applied Animal Behaviour Science, apstiprina
pieņēmumu, ka pastāv universālā dzīvnieku valoda. Tā ļauj cilvēkam
elementārā līmenī saprast dzīvnieku, it sevišķi zīdītāju raidīto
dažādo signālu nozīmi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.