Mammai teikt bija bail un arī kauns. Kad jau vairs nevarēju iztaisnoties, devos pie savas dakteres. Viņa atkal mani pārbaudīja, un tad skanēja teikums: «Bet tu taču esi stāvoklī!» Kā nepamanīja to pirmajā apskatē? Daktere tikai noplātīja rokas un sausā balsī noteica: «Jātaisa aborts, šīs zāles tavu bērnu būs pataisījušas par daunu!» Tieši tādiem vārdiem. Kas zina, cik daudz sieviešu izgājušas caur šīs dakteres «pārbaudēm», kurās viņa bērnu redz kā iekaisumu? Atminos, kā to paziņoju savai mammai. Viņa bija ļoti bēdīga - ne jau par to, ka paliku stāvoklī, bet gan par to, ka bērniņa nebūs. Manā dzimtā ir cilvēks, kuru vajag pieskatīt, jo ar galvu nav tā, kā vajag. Tas ir murgs, nevis pilnvērtīga dzīve.
Ir pagājuši gadi, bet to agro rītu slimnīcā es atceros tā, it kā tas notiktu vakar. Ārsti nebija nosodoši. Pie sevis lūdzu viņus, lai izdara visu kārtīgi, lai man vēl ir iespēja kļūt par māmiņu. Kad pamodos no narkozes, bija atbraucis mans puisis. Laikam mani mierinot teica: «Kas es par tēvu savos 17 gados!» Tad piecēlās un aizgāja. Skaidrs, ka mūsu attiecības vairs neturpinājās. Viņš izskolojās, apprecējās un tagad audzina dēlu. Bet es jau septiņus gadus cenšos tikt pie bērna, un nekā. Manam bērnam tagad būtu 14 gadu. Neteikšu, ka katru dienu domāju par savu nedzimušo bērnu, bet ik mēnesi ir dienas, kad es ne tikai viņu atceros, bet arī raudu. Un lūdzu Dievu, lai piedod tai dakterei un man, ka neapgriezos un neaizgāju prom.
Muļķības, ja saka, ka tās, kuras taisa abortu, neko pret bērnu nejūt. Jūt! Tās izjūtas ir ļoti stipras. Sieviete nonāk krustcelēs ar smagāko lēmumu dzīvē. Tā jau kamols kaklā iesprūst un tu centies savaldīt asaras, jo lēmums nav pieņemts par labu bērnam. Tagad vēl grib uzspiest klausīties bērna sirds pukstus - vai prāts!
Es līdz saviem 19 gadiem arī nosodīju sievietes, kuras parakstījās par labu abortam. Tagad saku - visi tie, kuri nosoda mūs, apdomājieties! Jūs nezināt, kas ar jums, jūsu māsu vai draudzeni notiks rīt. Deputātes, risiniet aktuālākas tēmas! Jo, ja sieviete iznēsās nemīlētu un negribētu bērnu, būs jāceļ nevis jauni bērnudārzi, bet bērnunami.