Divas lielas briesmas - bēgļi un krievi. Pēdējos mēnešos vadībā izvirzījušies bēgļi, bet krievi arī turpat vien ir. Tomēr, spriežot pēc valdības izdarībām un neizdarībām, tās nav lielākās briesmas. Ir vēl bīstamāka parādība, par ko skaļi nerunā un gandrīz nemaz nerunā arī klusu. Tie ir bērni.
Pieaugušie sen sapratuši, ka no bērniem var sagaidīt visu ko. Agrākajos laikos bērnu briesmas simbolizēja ragaviņas, ar kurām sirmo tētiņu vizinās uz mežu nosalšanai, ar cerību, ka vilki aprīs un nebūs jāsalst. Tagad pat ragaviņas nevīžo sagatavot. Jāvelkas pašam.
Nevar gan vaimanāt, ka valdība nepalīdz bērnu briesmu mazināšanai. Gluži otrādi. Pirms neilga laiciņa klusu, mierīgi un neierasti draudzīgi no valsts budžeta plauktiem tika noskrūvēts atbalsts privātos bērnudārzus apmeklējošo bērnu vecākiem. Ja rēķina 2014. gada izmaksas, tas būtu aptuveni 8,8 miljoni eiro. Neesot sasniegts vajadzīgais rezultāts. Laikam vienīgais piemērs tam, par ko skandinājuši dažādi konsultanti - ja kādam projektam dod naudu, bet «netiek sasniegts vajadzīgais rezultāts», tad naudu vairs nedod. It kā loģiski un pareizi. Tikai divas īsas piezīmes.
Redziet, tajā mistiskajā, 11-miljonīgajā ēēēē-veselības projekta programmā, šķiet, nebūs sasniegts nekāds rezultāts, bet tas gan netraucē pielietot veco labo «tad jau redzēsim» principu. Vai arī Skolas.lv projektā, kuram naudu turpināja nest un likt vēl uz kapu kopiņas.
Otrs fenomens - ja kaut kam naudu vairs nedod, tad šis «kaut kas» vairs nenotiek un neturpinās. Bērnudārzu gadījumā domāts pavisam citādi - viss turpināsies pat jaukāk nekā bijis. Par soļa nopietnību liecina kaut vai tas, ka parasti kašķīgajā valdības namā šim nav bijis gandrīz nekādas pretestības. Par demogrāfiju dziedošais nacionālais gals uz konsultanta «kā tad tā?» skopi attrauc, ka pašvaldībām naudas diezgan un nākamgad vispār kabatu nepietikšot, kur sabāzt. Liberālais spārns, kurš sociālajos tīklos bļaustās par visu un vienmēr, tāds neierasti kluss. Pat Aivars Lembergs, kura stilā nesmuki šķobīt oficiālās vadlīnijas, nu konstatējis, ka valdības bērnudārzu lēmums esot «absolūti pareizs». Vispār jau pašvaldībām sīko lietas ar likumu uzliktas un sanāk pat tā, ka valsts dāsnums, dodot šai lietai piešprici, ir skaidri pretlikumīgs. Šī nekārtība tad nu novērsta. Fuh!
Pa starpu lielajai vienprātībai tikko dzirdami vakar atnākusi ziņa, ka Pašvaldību savienība pret minēto ir kategoriski noraidoša un, jādomā, staigās uz Satversmes tiesu. Kaut vai par to, ka valdība taisās rakstīt pašvaldībām vienādas bērnudārzu izcenojumu metodikas. Bundžu Jānis ieteiktu nesatraukties. Ja valdība kaut ko TAISĀS rakstīt, tad būs pēc 10-15 gadiem.
Kas notiks ar bērniņu un vecākiem? Vietvaras «vērtēšot iespējas uz vietām» un maksās privātajiem, bet NE VAIRĀK kā pašu bērnudārziem. Bez tam, naudu dodot, prasīs privātajam bērniņu aijātājam publiskot visu izdevumu struktūru. Ja nepubliskos? Nu tad neko… ko jūs, Bundža, te vispār purpināt, kad ir tak BĒGĻI!!! Un Rīgas pašvaldības bērnudārzos, starp citu, ap 600 brīvu vietu.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - te nu gan nav nekā jauna. Kādu laiku vajadzētu atturēties no bērnu radīšanas jaukajiem procesiem. Tikai - kas kontrolēs un atbildēs? Valsts vai pašvaldība?