Līdzīgi savu viedokli Valsts prezidents mainīja arī jautājumā par Lietuvas jaunās atomelektrostacijas projektu Visaginā. Neilgi pēc stāšanās amatā A. Bērziņš medijiem pauda, ka Latvijai nav līdzekļu dalībai šajā projektā. Taču pēcāk izvērtējis situāciju uzņēmumā Latvenergo un saņēmis precizētus nosacījumus par Latvijas dalību projektā, prezidents varēja «pārliecināti sacīt», ka iesaistīšanās tajā ir droša.
«Viņš noklausījās mūsu sakāmo līdz galam, un tad mēs sapratām, ka esam uz viena viļņa. [..] Gala iznākums ļoti priecē,» par sarunu ar A. Bērziņu teic LSA prezidents Edvards Ratnieks, kuru vēl nesen ar A. Bērziņu vienoja politiskais spēks - abi pārstāvēja Zaļo un Zemnieku savienību. Viņš piebilst, ka liela ietekme bijusi arī mediju spiedienam. Savukārt L. Krapāne Dienai norāda, ka prezidenta sākotnējā nostāja attiecībā pret augstākās izglītības finansēšanas modeli neesot bijusi strikta, tādēļ nevarot uzskatīt, ka notikusi krasa viedokļa maiņa. «Iepriekš viņš tai [valsts kreditētai augstākās izglītības sistēmai] nepauda pārliecinošu atbalstu, bet gan teica, ka modelis ir apspriežams. Saruna ar studentiem ļāva izsvērt visus abu modeļu plusus un mīnusus. Tur nebija konfrontācijas vai lielas pārliecināšanas,» tikšanos ar studentiem atspoguļo prezidenta preses sekretāre.
Padomnieka augstākās izglītības jautājumos A. Bērziņam nebūs, jo līdz šim šāda štata vieta Prezidenta kancelejā nav pastāvējusi. Taču padomus minētās nozares jautājumos varētu sniegt kāds no nākamās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) (iespējams, turpmāk šai institūcijai būs cits nosaukums) pārstāvjiem. Diskusijā ar prezidentu studenti rosinājuši, ka par to ir jāatbild neitrālai personai, kura nebūtu iesaistīta kādas augstskolas vadībā, pauž E. Ratnieks. Vienlaikus šim cilvēkam esot jāpārzina arī augstskolu iekšiene. LSA prezidents norāda, ka studentiem esot padomā konkrēti cilvēki, kuri būtu piemēroti, taču paust atklātībā vārdus viņš nevēlas.
Par Valsts prezidenta SAK izveidi atbildēs viņa padomniece ekonomikas un tautsaimniecības jautājumos Elīna Egle, kura bija iesaistīta arī iepriekšējā prezidenta komisijā. Tādējādi izglītības jomu pārzinošu cilvēku piesaiste būs viņas kompetencē. Darbojoties A. Bērziņa priekšgājēja SAK sastāvā, E. Egle pauda pārliecinošu atbalstu komisijas izstrādātajam finansēšanas modelim, kuru iepriekš uzteica arī Valsts prezidents, - pārejai uz pilnīgu maksas augstākās izglītības sistēmu. Vaicāta, kāda būs prezidenta padomnieces nostāja turpmāk, E. Egle atbild izvairīgi: «Modelis joprojām ir apspriežams.»
E. Ratnieks pauž cerību, ka nākamā SAK būšot atklāta un vērsta uz lielāku sadarbību ar studentiem. Paša LSA prezidenta nākotnes plāni ir saistīti ar došanos politikā. «Mani ir uzrunājušas vairākas personas, vairāki politiskie spēki, un esmu domājis par kandidēšanu. Iespējams, arī kandidēšu,» viņš saka un piebilst, ka viņa nostāja ir «vairāk jā nekā nē». Sākotnēji studentu līderim bijusi iecere veidot jaunu politisko spēku, tomēr tas esot pārāk «naudietilpīgs» process. Patlaban E. Ratnieks ir izstājies no Latvijas Zaļās partijas, tomēr, kuram no politiskajiem spēkiem varētu pievienoties, pagaidām viņš patur noslēpumā.