Vienotības frakcijas vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piekrīt, ka, ņemot vērā situāciju pasaulē, valdības partijām jābūt vienotākām nekā jebkad agrāk, «jo tas ir jautājums par Latvijas nākotni, bet jebkuru valdības partiju kašķi var izmantot Latvijas nedraugi». Taču Vienotība vairs nemeklēs jaunu veselības ministra kandidātu demisionējušās Ingrīdas Circenes vietā, bet ir uzņēmusies atbildību par šo jomu visaugstākajā - premjera - līmenī. Tagad valdībai ir daudzi svarīgi uzdevumi un nepilnus divus mēnešus pirms vēlēšanām vairs nevar nodoties jauna ministra meklējumiem, skaidroja partijas pārstāvis. Līdzšinējie centieni ir bijuši bez rezultātiem, jo uz tik īsu laiku neviens kandidāts nepiekrita nākt valdībā. Atsevišķos gadījumos pretendentus neapmierināja arī zemais atalgojums.
Tieslietu ministra iecelšana ir nedaudz atšķirīgs gadījums, jo G. Bērziņam, kurš ir arī ministrijas parlamentārais sekretārs, nebūs vajadzīgs laiks, lai iepazītu nozari. Tāpēc premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) atbalsta Nacionālās apvienības izvirzīto kandidātu, kuram ir arī valdības darba pieredze. G. Bērziņam šī būs ceturtā valdība - viņš ir bijis tieslietu ministrs Aigara Kalvīša (TP), Ivara Godmaņa (LPP/LC), Valda Dombrovska (Vienotība) valdībās. No pēdējās politiķis aizgāja, jo bija no premjera atšķirīgos uzskatos par ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu.
Par G. Bērziņa apstiprināšanu parlaments varētu lemt nākamajā nedēļā. Ja Saeima izteiks ministram uzticību, viņš noliks deputāta mandātu, un uz pāris mēnešiem parlamentā būs iespēja atgriezties Raivim Blumfeldam. Arī bijusī tieslietu ministre Baiba Broka atgriezīsies tur, kur reiz jau bijusi - viņa izmantos likumā doto iespēju pēc pilnvaru laika valdībā atjaunot Rīgas domes deputātes mandātu. Biznesa portāls Nozare.lv ziņo, ka šonedēļ Satiksmes ministrija kā valsts akciju sabiedrības Latvijas Gaisa satiksme akcionārs plāno sasaukt akcionāru sapulci, lai lemtu par B. Brokas atjaunošanu arī Latvijas Gaisa satiksmes valdē.
No ministra amata B. Broka atkāpās, nesaņēmusi darbam valdībā nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam, kā dēļ nevarēja piedalīties slēgtajās sēdēs. G. Bērziņš aicinās veidot darba grupu, kurā ir tikai profesionāļi no tiesībsargājošajām iestādēm, kas varētu piedāvāt nepieciešamās izmaiņas likumos, lai novērstu to, ka ministrs vairākus mēnešus nevar pilnvērtīgi piedalīties valdības darbā. Likumā teikts, ka «persona netiek pielaista pie amata pienākumu pildīšanas bez pielaides», bet Latvijā notiekot pretējais. Viņaprāt, pēc nākamās valdības apstiprināšanas nevar pieļaut, ka Satversmes aizsardzības birojs vairākus mēnešus vērtē, vai ministriem izsniedzama pielaide vai ka kādam ES prezidējošās valsts ministram, to nesaņemot, ir jāatkāpjas. Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība) atbalsta šādas darba grupas veidošanu, ko jau pats iepriekš esot ierosinājis.