Pagājušajā nedēļā Smilteni piemeklēja milzīgas lietavas, kas uz mirkli apstādināja kustību visā pilsētā. Ko citu tādā laikā darīt, ja ne lasīt grāmatu vai, piemēram, skatīties bildes. Es izvēlējos otro. Tas bija brīnišķīgs laiks, ko veltīju atmiņām par saulaino bērnību. Atradu pat videokaseti ar manas omas 70 gadu jubilejas ierakstu, kas bija pirms septiņiem gadiem. Tikai tagad apzinos, cik svarīgi ir saviem mīļajiem pateikt, ka mīlam viņus un cik svarīgi viņi mums ir. Atceros, pie omas un vectētiņa mans lielākais piedzīvojums bija ar viņiem un viņu «zapīti» braukt uz dārzu. Tad vectētiņš man vienmēr prasīja: «Ditiņ, kas ir mana mīļākā mazmeitiņa pasaulē?» Toreiz centos izvairīties no atbildes, jo man tas likās ļoti muļķīgi… Bet tagad es atdotu tik daudz, lai varētu ielekt viņam klēpī un teikt: «Es! Es esmu tava mīļākā mazmeitiņa!» Laiku nekas nespēs atgriezt atpakaļ. Tāpēc izdzīvo katru mirkli, izbaudi katru dienu kā Dieva dāvanu, lai vēlāk nav jānožēlo! Jo mēs daudz ko saprotam tikai tad, kad varbūt jau ir par vēlu...
Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskola