Direktora sapnis - piecpadsmitgadīgie
VDT štatā šosezon atgriežas M. Eihe, kā uzsver direktore, galvenokārt jauniešu auditorijas dēļ. «Valmieras teātrim jādomā par jauniešu auditorijas piesaistīšanu. Protams, ir problēmas ar dramaturģiju. Otrkārt, gribas, lai režisors pats jūt, lai aizrauj. Mans mūžīgais piemērs - Koršunovs. Ja tev ir pilna zāle četrdesmitgadnieku - tas ir lieliski. Bet nepārtraukti pilna zāle piecpadsmitgadnieku - tas ir direktora sapnis.» Tomēr jaunākās paaudzes režisori VDT sāks no otras - klasikas - puses. «Jā, tā ir arī teātra vēlme. Viņi lasa un pēkšņi saprot - nē, tur viss ir. Viņi paši sev atklāj. Varbūt tur ir lietas, ko, piemēram, es jau zinu, bet ir svarīgi, ka viņi paši tās atklāj, turklāt - ļoti labā dramaturģijā. Tāpēc Blaumanis, Šekspīrs, Rainis. Eihe piekrita iestudēt Daugavu. Protams, visiem atmiņā Maculeviča brīnišķīgā izrāde, bet mēs ceram, ka izdosies trāpīt. Kas tad ir Daugava? Daugava sauc mājās cilvēkus. Varbūt tas liks padomāt,» saka E. Sniedze. Uzvedumā piekritis līdzdarboties arī komponists M. Brauns.
16 latviešu lugu iestudējumi
Konsekventi no pirmās dienas esmu uz to gājis, - jautāts par 16 latviešu lugu iestudējumiem, kas Latvijas Nacionālajā teātrī būs skatāmi 2012./2013. gada sezonā, atbild teātra direktors Ojārs Rubenis. Nacionālā teātra misija esot kopt latviešu nacionālo un klasisko dramaturģiju. «Tomēr es konsekventi nelieku nevienam iestudēt to, kas neinteresē. Jaunie paši izvēlējās - Blaumani, Šekspīru, Valters Sīlis - Ābeles Jasmīnu, kaut arī daudz iestudēts. Principā cenšamies iestudēt vai nu klasiku, vai arī lugas, kas nav iepriekš iestudētas. Otrs ir nacionālais kritērijs. Tāpēc arī Nīganens iestudēs igauņu darbu - to, ko viņš zina, sajūt,» stāsta O. Rubenis. Otrs repertuāra veidošanas princips Nacionālajam teātrim šosezon esot izvairīšanās no zvaigžņu sistēmas, mēģinot attīstīt trupu kā kolektīvu. Vienlaikus O. Rubenis min - lielas, nopietnas lomas gaidāmas vairākiem Nacionālā teātra vadošajiem aktieriem: D. Lūriņai «beidzot liela, klasiska loma, ar ko pacīnīties», U. Dumpis spēlēs Šeiloku... «Šosezon mums nav izteiktu izklaides gabalu. Nav arī nekā tik smaga kā Voiceks. Ļoti ceru, ka publika nemeklē tikai izklaidi. Protams, tas nenozīmē, ka mēs turpmāk neiestudēsim izklaides gabalus. Iestudēsim. Bet gribas apliecinājumu, ka neesam infantili, bet - nopietni, pieauguši cilvēki. To, vai cilvēki nāks, domāju, noteiks režijas kvalitāte.»