Šalle. Tur jau tā lieta, ka nevienam no pašvaldību vadītājiem izmaiņas nav vajadzīgas. Viņiem ir sava sile, radiem arī labi, paralēli var piepelnīties naudīgos amatos pašvaldību uzņēmumos. Viss kūl. Pašvaldībai jānodarbojas tikai ar saimnieciskām lietām, nevis politiku! Tas, ka cilvēki, ejot uz pašvaldību vēlēšanām, to nesajēdz, ir viņu pašu nelaime. Vai kāda no reformām, izņemot referendumus, palielina pašvaldību izdevumus?
Pt. Tagad pateikt, ka šie pašvaldību vadītāji nu ir «vienkāršās tautas» pārstāvji, arī ir diezgan smieklīgi. Ne viena vien ir tāda riktīga dzimtmuiža. Tas ir līdzīgi kā NAP jautājumā - caurkritušo TP politiķi, iepriekšējā neveiksmīgā (jo pilnībā ignorētā) NAP ministra Kučinska vārdus tagad ņem par «pilnu rublīti» un neatkarīgu ekspertīzi.
Zuze. Lai seski domā, ka ielikuši kaktā, taču pašiem nedrīkst ticēt ne vārdam. Viņi izmanto ministra jaunību, lai veču viltībā iekostu, bet nejūt, ka zobi no vecuma apdiluši.
Zuzei. Kam ir vajadzīgas tās n-tās aģentūras valsts paspārnē, kuras perina Sprūdžs, kam ir vajadzīga pati zaļākā Latvija, ja jau tagad Latvija ir viena no zaļākajām Eiropas valstīm, bet par to PAPILDU zaļumu tev un man būs papildus jāmaksā.
Arī leišiem «sasietas rokas», Diena, 30.08.2012.
Olimpija. Man garāmejot naivi šķiet, ka nav jālaiž ārā no valsts, ja nav nokārtotas saistības.
Ha. Polija, UK, Vācija laikam nav normālas valstis… tur auslanderu auto liek stāvvietā līdz soda nomaksai, un viss.
Latvijā pietrūkst profesionālās pašapziņas, 30.08.2012.
Monitors. Problēma, kurā cilvēkus iedzina bankas, izriet no nesakārtotās likumdošanas, kas neļauj atdot bankai par dārgo kredītu pirkto īpašumu un justies brīvam no parādsaistībām apstākļos, kad nespēj tās pildīt. Un, ja šādi likumi būtu, tad bankas spētu apstāties, kā tās ir apstājušās tagad. Lielā mērā krīzes laika emigrācija ir norakstāma uz banku kredītpolitikas lēses.