Ernests Gulbis
Pēdējā spēlē man jau no paša sākuma bija tāds pamatīgs sportiskais niknums, jo iepriekš dubultspēlē pretinieki mani sadusmoja. Bija labs asums un ātrums. Palīdzēja arī tas, ka šī jau bija trešā spēle. Pirmajās parasti vēl ir lielāka nervozitāte, bet pēdējā jutos jau ļoti labi. Fiziski pirms spēles bija neliels nogurums, taču tas niknums un adrenalīns neļāva to spēles laikā just. Tagad gan esmu pamatīgi noguris. Retu reizi spēlēt Latvijā, protams, ir patīkami, bet ir arī mazliet vairāk stresa. Liepājā vispār esmu tikai otro reizi dzīvē. Iespaids ir patīkams, lai gan Rīgā uz spēlēm bija vairāk cilvēku. Liepājā biju gaidījis vairāk apmeklētāju. Publika Latvijā vienmēr ir ļoti solīda, pretinieku komandu vispār netraucē. Salīdzinājumam - Maķedonijā līdzjutēji uzvedās tā, it kā tikko būtu nokāpuši no koka.
Mihailo Filima
Ukrainas komandas kapteinis
Sestdienas dubultspēle bija ļoti svarīga, tāpēc cīņa izvērtās psiholoģiski sarežģīta. Neviena no komandām neparādīja labāko sniegumu, bijām tuvu neveiksmei, taču, paldies dievam, izdevās laimīga galotne. Uzdevums bija cīnīties līdz galam pat šķietami bezcerīgās situācijās, kas šoreiz attaisnojās. Latvijas komandas līderis Ernests Gulbis visas trīs dienas demonstrēja lielisku tenisu. Īpaši jau pēdējā spēlē, kur praktiski nepieļāva kļūdas un tāpēc uzvarēja ļoti pārliecinoši. Varbūt Stahovskim kaut kur nostrādāja tas, ka mums vēl ir rezerve un pietiks ar uzvaru pēdējā spēlē... Domāju, ka mūsu uzvara izšķirošajā spēlē ir pelnīta. Iļja Marčenko nospēlēja augstā līmenī. Spēle bija ātra. Par viņa, nevis Sergeja Bubkas spēlēšanu izlēmām jau iepriekš, jo abi ir līdzīga līmeņa atlēti, tikai atšķiras spēles stils.