Ingūna Rībena, Saeimas deputāte, Aprinkis.lv
Bērns vairs nav nepieciešamība, lai izdzīvotu un varētu uzturēt saimniecību. Es pieļauju, ka vecāki domā tādās kategorijās, cik bērniņu viņi vēlas, nevis cik vajag, lai apstrādātu zemi. Bērns ir tas, ko es vēlos, tāpēc, ka es gribu bērnu, nevis tāpēc, ka bez viņa mājas aizies postā, nebūs mantinieka.
Diāna Zande, psihoterapeite, LVportals
Interesanti, ka beidzamajā laikā cilvēki, stāstot par izstāžu apmeklējumiem, retāk lieto «patika/nepatika» kategorijas, pārejot uz zinātniskāko «sapratu/nesapratu». Man tomēr nešķiet, ka izstāde ir vienādojums, kas jāatrisina.
Laura Prikule, Punctummagazine.lv
Ir dīvaini, ka aģentu vārdi Latvijā tiek rūpīgāk sargāti nekā viņu upuru vārdi. Piemēram, pat tiesas procesa laikā cietušais nevar uzzināt VDK aģenta, kas viņu nodeva, īsto vārdu, tikai operatīvo pseidonīmu.
Kārlis Kangeris, LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs, LETA