Vitālijs Urbanovičs
Situācija ir sarežģītāka, nekā gaidīju, jo Piksonam un Bērziņam viļņveidīgi velkas līdzi pagājušā gada vīruss. Izskatās, ka komandā līmenis ir izlīdzinājies, bet patiesībā tas ir zemāks nekā pirms diviem gadiem, jo šie, kam ir problēmas, ir vājāki, bet pārējie pienākuši klāt. Pēc pirmajiem Pasaules kausiem neko īsti nevar saprast. Dūži - ne visi, bet lielākā daļa - skrien apmērām tā - kā būs, tā būs. Paši? Līdz olimpiskajām spēlēm vēl ir divi mēneši, vēl ir laiks. Tagad atkal īsti nevaram trenēties, jo notiek atlases mači. Taču domāju, ka sezonas turpinājumā rezultāti noteikti būs labāki. Ja par [Epšteina-Barra] vīrusu, neviens jau neko nevar izdarīt. Vasarā likās, ka būs normāli. Bet tagad, kad ir ekstremāla slodze, pēdējos apļos viss apstājas. Esmu lasījis, ka vīruss var ilgt pusotru gadu. Diemžēl. Gribētos, lai tas būtu pazudis dažās nedēļās, bet reāli tā īsti nav. Ticu, ka Pasaules kausos vēl kāds bez Briča spēs ieskriet labāko četrdesmitniekā. Taču galvenais starts ir olimpiāde. Zinām, ka individuāli labi var startēt Bricis, jāmēģina nokomplektēt stafeti. Dabīgi, ka tā nebūs tāda, kāda pirms diviem gadiem, kad turējāmies ap desmitnieku. Visi, kuri skrēja toreiz, uz Vankūveru netiks, bet pārējiem ar stafeti ir problēmas. Vienkārši nav tādu stafetnieku. Vai pēc olimpiskajām spēlēm biatlonā neiestāsies klusums? Kritums acīmredzot būs, jo daļa noteikti pametīs, ja neizskries kritērijus. Bet individuāli kritērijus var izpildīt tikai Bricis. Stafetē ir augsts līmenis, ieskriet divpadsmitniekā ir nereāli.
Intars Berkulis
Treneris
Kungu izlases līmenis gājis uz leju. Pietrūkst komandas, kas strādātu tās labā. Viens treneris to nevar izdarīt. Pēc olimpiskās sezonas viss būs atkarīgs no finansēm. Ja nav algas, lai nopirktu maizīti, grūti runāt par rezultātiem. Ir pamats bažām, ka pat vairāk nekā puse no šābrīža sastāva pēc sezonas varētu beigt karjeru. Ja gribēs trenēties, noteicošais būs rezultāts. Ja tā nebūs, nebūs arī finanšu. Vājais sezonas sākums ir sekas visam, kas līdz šim noticis. Negribas jau mest akmeņus citu dārziņā. Puiši trenējas, treneri cenšas, bet rezultātu nav. Nevajag izdomāt jaunu velosipēdu, taču ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas. Nākamajam trenerim, komandai jāatrod izeja. Biatlons nebūs vajadzīgs nevienam līdzjutējam, sponsoram, ja nebūs rezultātu, ja nebūs patīkamu pārsteigumu. Galvas jāliek kopā visai biatlona saimei. No vienas puses, var teikt, ka puiši nav izmantojuši savu iespēju. Naudas nekad nebūs gana, taču iepriekšējos gados iespēja sevi parādīt tika dota. Gan jau biatlonisti zina, kur ir vaina, kļūdas. Toties iekrāta pieredze. Ja puišiem būtu motivācija, divdesmit astoņi gadi ir pļaujas laiks - vajadzētu rādīt rezultātu. No otras puses, puiši ir malači, centušies, strādājuši, bet acīmredzot sistēmā nav kaut kas kārtībā, jo junioros bijuši pietiekami labi rezultāti - Bērziņš, Piksons, Lībietis bija konkurētspējīgi ar pasaules desmitnieku. Varbūt mums, treneriem, jāatzīst, ka esam kļūdījušies. Lai atgūtos, jābūt vairākiem treneriem, mērķtiecīgai, draudzīgai komandai, jo ir «materiāls», ar ko strādāt.