Rīgas dome 2009. gada 14. augustā pieņēma lēmumu Nr.50, kura 6.3. punktā noteikts ar 2010. gada 1. jūliju sākt Rīgas komercģimnāzijas likvidāciju un noteikt, ka Rīgas komercģimnāzijas īstenotās izglītības programmas tiek īstenotas Natālijas Draudziņas ģimnāzijā. Šis lēmums saskaņā ar Izglītības likuma 23. panta 2. daļu saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju.
Gan Rīgas komercģimnāzijas skolēnu padome, gan vecāku padomes pārstāvji ir vērsušies Rīgas domē ar lūgumu atcelt šo lēmumu. Kā viens no argumentiem tika izvirzīts mazais skolēnu skaits skolas telpās, kuras padomju gados būvētas 800 skolēniem, jo Rīgas komercģimnāzijā mācās aptuveni 300 skolēnu. Interesanti, ka pēc Rīgas komercģimnāzijas likvidēšanas uz šīm telpām ir paredzēts pārcelt Rīgas speciālo pamatskolu Attīstības centrs, kurā mācās 160 skolēnu. Ēka nav piemērota bērniem ar īpašām vajadzībām, tāpēc būs jāiegulda milzīgi līdzekļi telpu piemērošanai šiem bērniem.
2010. gada 6. aprīlī saņēmām vēstuli no Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājas E. Aldermanes. «Par Rīgas Komercģimnāziju Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ir saņēmusi no partijas LPP/LC Rīgas domes deputātu frakcijas pārsūtītu vēstuli, kurā lūdzat saglabāt Rīgas Komercģimnāziju. Informējam, ka š.g. 30. martā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ārkārtas sēdē atbalstīja izmaiņas lēmumā «Par Rīgas pašvaldības skolu tīkla pilnveidošanas pasākumiem», kura jaunajā redakcijā tiek paredzēts likvidējamās Rīgas Komercģimnāzijas izglītības programmu īstenošanu nodot Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijai un 3. ģimnāzijai. Izmaiņas lēmumā sagatavoja speciāli izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija visu četru Rīgas domē pārstāvēto partiju deputāti. Ar pilnu pārliecību varam teikt, ka Jūsu vēstulē citētais izglītības ministres Tatjanas Koķes aicinājums pašvaldību pārstāvjiem pirms lēmumu pieņemšanas izanalizēt datus un ņemt vērā izglītības kvalitātes un skolēnu sekmības rādītājus, kā arī skolu darbības efektivitāti un piepildījumu bija galvenie kritēriji darba grupas pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt darba grupas pārstāvji situācijas analīzes gaitā apmeklēja skolas, uzklausot pedagogus, skolēnus un viņu vecākus.
Diskutējot par lēmumprojektu komitejas 30. marta sēdē, Rīgas 2. ģimnāzijas direktors V. Jēkabsons informēja, ka Komercģimnāzijas skolēnu padomes pārstāvji ir viesojošies viņa vadītajā skolā. Skolēniem bija iespēja runāt ar 2. ģimnāzijas pedagogiem un piedalīties mācību stundās. Pēc V. Jēkabsona teiktā, Komercģimnāzijas skolēnu padomes pārstāvji atzinīgi vērtēja iespēju turpināt zināšanu apguvi 2. ģimnāzijā. Sagatavojot un akceptējot grozījumus lēmumā «Par Rīgas pašvaldības skolu tīkla pilnveidošanas pasākumiem», uzsvars tika likts uz kvalitatīvas izglītības pieejamību, labu mācību apstākļu nodrošināšanu un racionālu pašvaldības īpašumu izmantošanu.»
No šīs vēstules secinām, ka Rīgas domei nav svešas padomju laiku metodes, kad vēlamais tika uzdots par esošo («tauta tā vēlējās»), jo neviens no Rīgas komercģimnāzijas skolēnu padomes, ne arī vecāku padomes nav bijis pilnvarots apmeklēt Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju un izteikt viedokli skolas skolēnu un vecāku vārdā. Gluži pretēji, vēstulē pieminētajā 30. marta sēdē piedalījās Rīgas komercģimnāzijas vecāku padomes pārstāve, kura bija pilnvarota skolas vecāku vārdā lūgt saglabāt Rīgas komercģimnāziju, bet viņai netika dota iespēja izteikties šajā sēdē.
Rīgas komercģimnāzijas vecāku padome