Godājamais Valsts prezidenta kungs, Ministru prezidenta kungs un Saeimas deputāti!
Pēdējās dienās sabiedrību ir saviļņojusi kratīšana LTV žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī un sevi par Neo dēvējušās personas aizturēšana. Pateicoties viņiem, atklātībā nonāca dati par patiesajām atlīdzībām valsts iestādēs un uzņēmumos taupības režīma laikā.
Varas iestāžu rīcība pēdējās dienās ir raisījusi bažas par mēģinājumiem ierobežot piekļuvi informācijai, kā arī centieniem apiet vienu no žurnālistu darbības pamatprincipiem - avotu aizsardzību. Taču I. Naglas gadījums ir tikai viena, bet ārkārtīgi satraucoša detaļa garā notikumu ķēdē. Jau ilgākā laika periodā mēs novērojam satraucošu tendenci - arvien vairāk sabiedrībai nozīmīgas informācijas pazūd zem slepenības, ierobežotas pieejamības un komercnoslēpumu grifa. Žurnālistiem, lai spētu pildīt savu pienākumu un vispusīgi informētu sabiedrību, nākas regulāri atteikt dažādu iestāžu pieprasījumiem atklāt informācijas avotus. Medijos strādājošajiem nākas rēķināties ar ierosinātiem kriminālprocesiem un tiesu darbiem.
Kratīšana I. Naglas dzīvoklī ir raisījusi jaunas bažas par Latvijas žurnālistu spējām pildīt savus pienākumus. Notikušais uzskatāms par Preses likuma 22. panta pārkāpumu, jo tajā noteikts, ka uzrādīt informācijas avotu žurnālistam var likt tikai ar tiesas lēmumu. Papildus bažas rada fakts, ka, izņemot I. Naglas datoru un citus informācijas nesējus, varas iestāžu rīcībā nonākusi informācija arī par citiem žurnālistes informācijas avotiem, kuriem nav saistības ar Neo lietu.
Tas rada bažas, ka žurnālistus var pakļaut nekontrolētai drošības iestāžu pretdarbībai, kā arī iebiedēt iespējamos informācijas avotus, kuri vairs nebūs droši par savu anonimitāti. Avotu uzticamības zudums ir jauns trieciens Latvijas mediju videi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi smagu krīzi. Viens no žurnālistikas vājajiem punktiem ir arī nepilnības likumdošanā, kas apgrūtina mediju ikdienas darbu.
Pēdējo dienu laikā politiķi sacenšas par to, kurš būs skaļākais preses brīvības aizstāvis. Ja politiķiem ir patiesa vēlme stiprināt preses brīvību Latvijā, ne tikai izmantot skaļas frāzes savās iekšpolitiskajās cīņās, mēs aicinām nākt klajā ar konkrētām izmaiņām likumdošanā:
1. Ņemot piemēru no Zviedrijas, Preses likumā uzlikt žurnālistiem par pienākumu aizsargāt savus informācijas avotus, izņemot smagu noziegumu gadījumos.
2. Izslēgt no Krimināllikuma 157. pantu par neslavas celšanu, kas ļauj uzsākt individuālu krimināltiesvedību pret žurnālistu.
3. Likumā par presi un elektronisko mediju likumā iestrādāt normu, kas nosaka, ka pret žurnālistu nevar vērsties privāti, ja viņš pildījis redakcijas uzdevumu. Prasība ceļama tikai pret redakciju.
Ar šādu likuma normu ieviešanu palielināsies arī prasības pret žurnālistiem. Tā dēvētais Neo gadījums ir papildus mudinājums žurnālistu profesionālajā vidē sākt diskusijas par daudziem nopietniem jautājumiem. Taču šobrīd ir nepieciešama nekavējoša rīcība. Pretējā gadījumā turpinās ļodzīties jau tā novājināto mediju pamati. Šis nav tikai vienas profesionālas kopienas jautājums. Šis ir jautājums par tiesisku, demokrātisku un brīvu Latviju.