Atbild vīna eksperts Einārs Lazdiņš. «Īstu produktu cienītāji nekad nesapratīs, kāpēc jāmalko kafija bez kofeīna, jādzer bezalkoholiskaiss alus vai diētiskā kokakola, jālieto piena produkti ar pazeminātu tauku saturu? Tagad ir pienākusi kārta arī vīnam.
Vācijas un Francijas vīndari bija tie, kas pagājušā gadsimta sākumā aizsāka šādu vīnu ražošanu. Bezalkoholiska vīnogu vīna radīšanas procesa pamatā ir dabīgs rūgšanas process, kura rezultātā tiek iegūts tradicionāls alkoholisks vīns, kurš dažreiz tiek izturēts ozolkoka mucās. Pirms pildīšanas pudelēs vīnam atdala alkoholu, izmantojot dažādus tehnoloģiskos procesus. Izplatītākā ir filtrācijas metode, no vīna atdalot ūdens un alkohola molekulas. Otra metode - vīnu uzkarsē, liekot alkoholam iztvaikot. Svarīgākais vīndara uzdevums ir saglabāt vīnā tā sākotnējos aromātus un garšas īpašības. Gala produktā gan būs zudusi alkohola saldā garša, kura parasti spēlē nopietnu lomu vīna pēcgaršas veidošanā. Tomēr iegūtais bezalkoholiskais dzēriens, kuru bieži vien paši ražotāji oficiāli neuzskata par vīnu, ja tā sastāvā alkohola ir mazāk par 0,5 tilp.%, ļauj cilvēkiem piedzīvot vīna baudīšanas procesu, vienlaikus saglabājot skaidru galvu un koncentrēšanās spējas. Galu galā tas ļauj izbaudīt no alkohola brīvu dzīves stilu.
Savukārt pētījumi liecina, ka vairākums autobraucēju uzskata - ja asinīs ir mazāk nekā 0,5 promiles alkohola, nekas šausmīgs nevar nenotiks. Tomēr šis priekšstats ir maldīgs, jo pat niecīgs alkohola daudzums tomēr var apdraudēt satiksmes drošību. Mans ieteikums - baudīt tradicionālu vīnu un pēc tam nesēsties pie stūres. Ja ir jāsēž pie stūres un ir vēlme baudīt vairāk par pāris glāzēm dzēriena, tad bezalkoholiskā vīna vietā tomēr izvēlēties vīnogu sulu.