Atkal tuvojas studiju/specializācijas apmācību gada noslēgums, kad kļūst aktuāls jautājums par jauno ārstu - absolventu tālāko nākotni:
1) par specializācijas apmācību - RSU/LU medicīnas studiju absolventiem rezidentūras vietu skaits un sadalījums pēc specialitātēm,
2) par darba iespējām pēc sertifikācijas - rezidenti absolventi interesējas par vakancēm ārstniecības iestādēs un valsts sadales norisi.
Respektīvi, aktuāls jautājums - kam un cik ir vajadzīgi jaunie ārsti?
Pašreiz Latvijā kopējais valsts finansētu rezidentu skaits pieaug - 2010. g. - 548 rezidenti (2009. g. - 539). No tiem gaidāmi absolventi 102, taču daļa no viņiem turpinās mācības subspecialitātes ietvaros. Apmēram 10%no rezidentiem veic apmācību par maksu - 1300 LVL/gadā.
Šogad kopējais budžeta medicīnas augstskolu absolventu skaits - 143 (130 - RSU, 13 - LU), kuriem nepieciešams nodrošināt tālāku apmācību rezidentūrā.
Līdz 2009. gada vasarai par šiem jautājumiem bija atbildīgs VM pakļautais Medicīnas profesionālās izglītības centrs, kurš tika likvidēts 2009. gada rudenī reformu rezultātā. Šobrīd funkcijas par rezidentūras uzraudzību, finansēšanu un valsts sadales realizāciju, kā arī jauno ārstu cilvēkresursu plānošanu uzņēmies Veselības aprūpes departaments Veselības ministrijā. Pašreiz iesaistītie ierēdņi veic šo darbu vairāku pienākumu ietvaros, un sadarbība starp ieinteresētajām pusēm ir pasliktinājusies.
Veicot aptauju jauno absolventu vidū šī gada aprīlī, 40-50% nav pietiekami informēti par tālākām iespējām un juridiskajām saistībām, un 80% no viņiem nav gatavi veikt apmācību par maksu, savukārt 70% gatavo dokumentus izbraukšanai.
Uzskatām, ka nepieciešams steidzams finansējuma plānojums, lai savlaicīgi varētu rīkot rezidentūras konkursu un jaunie ārsti uzzinātu par prioritārām un valsts apmaksātām specializācijas programmām, kā arī nepieciešama īstermiņa un ilgtermiņa cilvēkresursu plānošana, lai neveidotos labi apmācītu jaunu speciālistu bezdarbs Latvijā. Uzskatām, ka jānodrošina visiem absolventiem rezidentūras vietu skaits.
Pašreiz pastāvošā valsts sadale (trīs gadi pēc rezidentūras beigšanas speciālistam jāstrādā valsts vai pašvaldību iestādē Latvijā, atteikuma gadījumā jāatmaksā valstij ieguldītie līdzekļi) ir realizējama ar kavēšanos un grūtībām, jo ekonomisko apstākļu dēļ ir ierobežotas vai neskaidras štatu vietas attiecīgajās valsts un pašvaldību iestādēs, taču normatīvie akti pieļauj tikai ģimenes ārstiem veidot prakses kā iespējamo atstrādes formu.
Jautājums - cik šobrīd aktuāla ir valsts sadale? Valsts to pieprasa, bet nevar pilnvērtīgi nodrošināt visiem. Uzskatām, ka jāattīsta iespējamas alternatīvas formas - piemēram, paplašināt privātprakšu iespēju būt par atstrādes vietu vai pat atcelt valsts sadali, ja valstiskā politika cilvēkresursu jautājumā tiek virzīta plašākā - Eiropas kontekstā.
Uzskatām, ka nepieciešama valstiska stratēģija ārstu cilvēkresursu plānošanā - skaits, prioritārās nozares, jauno ārstu kompetences jautājumi, kā arī adekvāta rezidentūras procesa norises uzraudzība un kvalitātes kontrole.
Maija Radziņa, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētāja