Ļoti satrauca vēsts par izraisījušos diskusiju, vai latviešu valoda un latviešu nacionālās vērtības iederas un atbilst modernā laikmeta prasībām.
Pievienojos viedoklim, ka ir ļoti nopietni izvērtējams jautājums par latviešu tradicionālajām vērtībām un to pārmantojamību. Mani satrauc RSU asociētā profesora Sergeja Kruka apgalvojums, ka, «ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša» (Apollo, 25.05.2010.).
Vai varam piekrist S. Kruka teiktajam? Viņš vēršas pret tām divām kategorijām, kuras kopsakarā ar ekonomiskajiem apstākļiem nosaka, kā to apgalvo komunikācijas zinātne, indivīda pasaulsuzskatu. Proti, tās ir valoda un reliģija.
Pret S. Kruka pausto izteikumu vērsies profesors Jānis Valdmanis: «Apzinoties nacionālā jautājuma aktualitāti un sensitivitāti Latvijā, šis aicinājums uzskatāms par apdraudējumu, kas vērsts uz nacionālo un etnisko naidu, jo ir pret valodu un kultūru kā nacionālām vērtībām» (Apollo, 31.05.2010.).
Dzīvojot uz strādājot Daugavpils multikulturālajā un multikonfesionālajā vidē, nākas saskarties ar dažādiem uzskatiem un pārliecībām. Prātā nāk ekumeniskais dievkalpojums sakarā ar LR 81. gadadienas svinībām Daugavpils Svētā Pētera katoļu baznīcā. Iedzīvotājus uzrunāja baznīcas dekāns Aleksandrs Madelāns. Viņa teiktais skanēja kā stiprinājuma vārdi par Latvijas valsti, par mūsu valsti.
Piedot cilvēkam viņa maldus - arī tā ir viena no luterānisma atziņām. Vai novecojusi un modernitātē neiederīga? Jā, ja cilvēks savu dzīves jēgu saskata tikai biznesā un karjerā. Bet vai tās ir tās vienīgās vērtības, ar ko izsmeļams cilvēka mūžs?
Zaiga Ikere, Daugavpils Universitātes profesore