1. Jaunās nedēļas viens no būtiskākajiem notikumiem būs ZZS piesolītie priekšlikumi budžeta konsolidācijai. Proti, nu ZZS centīsies rādīt, ka māk ne tikai noraidīt politisko partneru priekšlikumus, bet piedāvāt jēdzīgas alternatīvas. Te būtiski, lai piedāvājums būtu tieši jēdzīgs - nav jau šaubu, ka ZZS māk atrast pārdesmit miljonus citu (Vienotības) ministriju budžetos, tomēr svarīgi, lai šo priekšlikumu pamatā nebūtu spekulēšana ar pretnostādījumiem: kas tad ies uz tiem teātriem, ja samazinās pabalstus, kam būs vajadzīga armija, ja cilvēki aizbrauc utt.
Zināmā mērā arī tā var spriest, tomēr tas nav ceļš uz konstruktīvu sarunu (tikpat labi kāds var teikt, ka nav jāsubsidē lauksaimnieki, jo visu pārtiku var ievest). Jācer, ka ZZS arī neizdarīs to pašu kļūdu, ko Vienotība - «zīmējot» vajadzīgās summas kā hipotētiskus ieņēmumus no ēnu ekonomikas apkarošanas (tā teikt, jūs solāt 12,8 miljonus, mēs - 30…)
2. Ņemot vērā, cik strikti ZZS iestājas par sociālā budžeta neaiztikšanu, būtu vēlams, lai skrupulozi tiktu analizēts iepriekš paveiktais - Labklājības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums valdības 15. februāra sēdei Par sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2010. gadā.