VKPAI Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja
Gribu cerēt, ka šis būs žests sabiedrības viedokļa veidošanai, jo visā pasaulē nav šaubu, ka XX gadsimta otrās puses mantojums ir izceļams un vērtējams. Mēs šai ziņā esam aizkavējušies, tam ir noteikti iemesli. Neviens vairs nav jāpārliecina, ka padomju gados bija izcilas vērtības literatūrā, mūzikā un mākslā, bet pret arhitektūru joprojām ir aizspriedumi, jo: 1) arhitektūra savā ziņā reprezentē varu, arī padomju varu, pret ko jūtam noliegumu; 2) mums ir atmiņas par šausmīgo padomju celtniecības kvalitāti, kas degradē tālaika arhitektu domu - bieži vien tie objekti nesanāca, kā cerēti. Ceru, šim solim būs tālākas sekas. Diemžēl esam jau zaudējuši labākos objektus - restorāns Sēnīte pārbūvēts, Bērnu pasaule pārbūvēta, kliedzošākais sabojātā mantojuma piemērs ir Stacijas laukuma pārveide. Tas bija tas īstais modernisms, par ko tagad, tikai dažus gadus vēlāk, jūsmojam. Lai ko tamlīdzīgu nepieļautu nākotnē, vajadzīga sabiedrības izpratne, ne tikai atsevišķu institūciju darbība. Muzejā esam iecerējuši nākamo soli šī mantojuma celšanai saulītē - gatavojam izstādi par 70. gadu sākumā projektēto Latvenergo ēku Pulkveža Brieža ielā, ko gribēja pārbūvēt, bet tas netika pieļauts.