Marina Kosteņecka
Rakstniece
Daudziem, kas parakstās, nav vajadzīgs valsts valodas statuss krievu valodai, viņi iet parakstīties tikai tāpēc, lai aizstāvētos pret iespējamo krievu skolu likvidāciju. Man kā rakstniecei neviens neaizliedz rakstīt krievu valodā un es nedomāju iet parakstīties, bet gribu saprast un attaisnot tos, kuri parakstās, jo saprotu viņu domu gaitu - ja krievu valodai būs valsts valodas statuss, tad krievu skolas nevarēs slēgt. Tas nav tāpēc, ka kāds grib «iekost» latviešiem. Krievu jaunieši nesalīdzināmi labāk zina latviešu valodu nekā pirms 20 gadiem, bet tas nav pamats lojalitātei. Ja valoda tiek iemācīta ar naidu, tas ir ierocis ar laika degli, un sekas būs smagas - nostiprināsies divkopienu valsts un plaisa starp kopienām kļūs tikai dziļāka.
Andris Runcis
Politologs
Parakstu vākšanu par krievu valodu iniciēja VL-TB/LNNK parakstu vākšana par pāreju uz apmācību latviešu valodā skolās. Šī parakstu vākšana pusdzīva, pusmirusi vilkās gandrīz gadu. Lindermans, Osipovs un kompānija parakstus savāca ļoti īsā laikā, kas parāda, ka maza grupiņa var ietekmēt politisko dienas kārtību Latvijā. Stratēģiski viņi dara pareizi, ka savāktos parakstus neiesniedz tagad, bet gaida rudeni, kad cilvēki būs atgriezušies no atvaļinājumiem. Krievu elektorāts kļūst aktīvāks, pašpārliecinātāks. Tomēr ir jautājums, vai cilvēki gribēs iet parakstīties rudenī, ja vasarā jau būs notikušas citas parakstu vākšanas, kas var arī izgāzties.
Dmitrijs Petrenko
Konsultatīvās padomes nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas jautājumos loceklis
Parakstu vākšana ir emocionāla reakcija uz to, ka daļa sabiedrības jūtas atstumta un apdraudēta. Es neatbalstu šāda referenduma rīkošanu, bet cilvēkus uz to virza pēdējie notikumi valstī, kaut vai sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projekts. Ja mēs turpināsim šo grupu ignorēt, es domāju, ka Alfrēds Rubiks kļūs par kandidātu uz nopietniem amatiem. Populistisks ir gan referendums par izglītību latviešu valodā, gan atbildes reakcija, kas ir referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Man liekas, ka ļoti nopietns signāls ir Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums, kas parāda, ka 43,9% latviešu gribētu, lai Latvijā dzīvo tikai latvieši. Jājautā, kāpēc šī problēma netiek risināta integrācijas pamatnostādnēs.