«Čečenu jautājums»
Aizvadītajā nedēļā G. Belēvičs izsaukts klātienes intervijai uz SAB, liecina Dienas rīcībā esošā informācija, un prakse rāda, ka lēmums tātad būs drīz. Teju vienīgais ar gaļu apaudzētais baumu skelets, kas saistībā ar G. Belēviča riskiem nesaņemt pielaidi valsts noslēpumam jau mēnešiem tiek vadāts politiskajās aprindās, ir viņa iespējamās attiecības ar specdienestu redzeslokā nonākušo uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu saistībā ar tā kontrolēto Rēzeknes gaļas kombinātu (RGK) un šī uzņēmuma vadītāju Gunti Piteronoku. Kopīgi līdzfinansēta sociālā kampaņa «Nepērc svešu!», medību kaislība un it kā naudas attiecībās nebalstīta abpusēja «izpalīdzēšana» uzņēmējdarbībā tiešām uz šādām saiknēm norāda, bet to nozīmība varētu būt arī pārspīlēta, liecina Dienas pētītais.
Pats veselības ministrs esot parakstījies par ziņu neizpaušanu, tādēļ neatklāj, par ko iztaujāts SAB un vai prasīts arī par «čečenu jautājumu». «Satikos ar cilvēkiem, kuri dara savu darbu,» par saskarsmi ar SAB miermīlīgi saka G. Belē-vičs un spekulācijās par gaidāmo lēmumu neielaižas. «Kāds varbūt arī gribētu mani noņemt no trases caur pielaides neiedošanu, bet nav iemesla,» viņš Dienai teica februāra vidū. Tad ministrs jau bija pārtraucis korupcijas vai vismaz nesaimnieciskuma aizdomu apvīto neatliekamās medicīniskās palīdzības auto iepirkumu, bet vēl priekšā bija lielo slimnīcu saimnieciski ietekmīgo valžu nomaiņa, kas sadusmoja premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība). Līdz šim pielaižu «siets» sijājis vai licis pasvīst vienīgi Vienotības politiskajiem konkurentiem.
Iespējama saikne ar čečenu izcelsmes uzņēmēju B. Abdulmuslimovu ir viena no populārākajām versijām, ko kuluāros mēdz izspēlēt, kad tiek vētīta kādas amatpersonas atbilstība likuma Par valsts noslēpumu prasībām. Pat ja specdienestu lēmums ir pozitīvs, mesto šaubu ēna paliek. G. Belēvičs ar B. Abdulmuslimovu un G. Piteronoku, kuru dzīvesbiedrēm saskaņā ar Lursoft datiem pieder attiecīgi 25% un 44% RGK kapitāldaļu, esot iepazinies tikai 2012. gadā vairāku pašmāju ražotāju finansētajā kampaņā, kas aicināja nepirkt svešās zemēs ražotus pārtikas produktus. G. Piteronoks gan sarunā ar Dienu lēš, ka G. Belēviču pazīst jau gadus piecus līdz septiņus - kopīgi medījuši, viņš viesojies arī Belēviču briežu dārzā Kokneses novadā.
Mednieku solidaritāte?
Viens no «Nepērc svešu!» vadītājiem, lobists Didzis Šmits Dienai atklāj, ka kampaņas budžets bijis ap 37 000 latu (ap 53 000 eiro) un RGK devis proporcionāli lielāko ieguldījumu - virs 8000 latiem. Belēviču ģimenes zemnieku saimniecība Zemitāni iemaksājusi ap 2700 latiem pirms nodokļu nomaksas. Dienas novērojumi rāda, ka šī kampaņa faktiski kalpoja arī par publicitātes dopingu pašam G. Belēvičam pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanu kampaņas, kurā viņš no Latvijas Zaļās partijas kandidēja kā pirmais numurs Rīgā. Bet G. Belēvičs nebūt nebija vienīgais, kurš tobrīd apsēdās pie viena galda ar B. Abdulmuslimovu. Kampaņā piedalījās arī toreizējā premjera Valda Dombrovska padomnieka Ulda Krievāra vadītais SIA Latvijas piens. Caur Latvijas Alus darītāju asociāciju kampaņu līdzfinansēja arī ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) ģimeni saistītais Piebalgas alus.
G. Belēvičs uzsver, ka ar B. Abdulmuslimovu viņu ārpus trīs gadu senās kampaņas nesaistot nekas. Kāds no vairākiem algotiem ekspertiem, kura ceļi pēdējos gados pēc savstarpējām domstarpībām ar B. Abdulmuslimovu šķīrušies, Dienai pauda viedokli, ka uzņēmējs mēdz radīt iespaidu par īpašām attiecībām ar kādu amatpersonu vai politiķi, lai vairotu savu šķietamo ietekmi. Citādi ir ar RGK padomes priekšsēdētāju G. Piteronoku, ar kuru tagadējais veselības ministrs ne reizi vien bijis kopīgās medībās. Citi to dalībnieki neoficiāli stāstījuši, ka pēc G. Belēviča zvana tiekot ātri nokārtota medījuma nogādāšana pārstrādei RGK. Kādreizējais Tautas partijas ģenerālsekretārs Aivars Tiesnesis, kurš bijis kopīgās medībās ar G. Belēviču un G. Piteronoku, gan saka, ka medījumi tiekot vesti pārstrādei ne tikai uz Rēzekni, lai gan tur desas sanākot visgaršīgākās. «Par čomiem es viņus nesauktu,» G. Belēviča un G. Piteronoka attiecību novērojumā dalās A. Tiesnesis.
Sākotnēji, kad Diena pirmo reizi sāka uzdot ministram jautājumus par šīm attiecībām, G. Belēvičs apgalvoja, ka tās aprobežojas ar mednieku solidaritāti un viņa briežu dārzos audzētie mežazvēri tiek pārstrādāti turpat Zemitānu kūpinātavā, nevis RGK. Diena apciemoja G. Belēviča ģimenei piederošo meža gaļas veikaliņu desa&co Spīķeros, pārliecinoties, ka uz desām un citiem gaļas izstrādājumiem tiešām norādīts - tie ražoti Belēviču ģimenei piederošajā saimniecībā Zemitāni Kokneses novadā. Tomēr uz tiešu jautājumu, vai Zemitānu produkcija netiek kūpināta RGK, pārdevējs atcerējās, ka pirms pāris gadiem tiešām bijusi situācija, kad sabojājusies kūpinātava un viena brieža desu partija aizvesta nokūpināt uz G. Piteronoka un B. Abdulmuslimova kontrolēto uzņēmumu.
Konfrontēts ar šo jauno informāciju, to atceras arī G. Belēvičs. RGK esot izpalīdzējuši bez maksas, jo «piestumt kūpinātavā vēl vienus desu ratiņus klāt - cik tad tas maksā?». Vēlāk no veselības ministra pienāca precizējoša īsziņa: «RGK Pierīgā ir pelmeņu rūpnīca. Lai Piteronoks iztaisītu eksperimentālo brieža gaļas pelmeņu partiju, tiku viņam iedevis divu dambriežu kaut-ķermeņus. Maksu par to neņēmu. Kad Piteronoks nokūpināja Zemitānu salami - arī viņš nepaņēma samaksu. Tā teikt - barters: gaļa pret kūpināšanu.»
Tikmēr G. Piteronoks uzsver, ka starp viņu un G. Belēviču bijusi «tīri saimnieciska darbība, domāju, viss ir apmaksāts». Kad pirms vairākiem gadiem žurnāls FORBES Latvija intervēja B. Abdulmuslimovu, viņš par pieminēto pelmeņu cehu Piņķos izteicās kā par paša nopirktu un G. Piteronoku piesauca kā savu «kompanjonu». Lai gan neoficiāli izskan viedoklis, ka patiesā B. Abdulmuslimova ietekme RGK šobrīd varētu būt mazāka, nekā tas uzrādās Lursoft, G. Piteronoks sarunā ar Dienu viņu vēl aizvien dēvē par savu biznesa partneri, bet uzsver - viņa un G. Belēviča attiecībām B. Abdulmuslimovs nestāvot tuvumā.
Nebūtu pirmais
Vai ar uzņēmēju pazīšanos un mednieku tusiņu būs pietiekami, lai SAB aprautu uzlecošas politiskās zvaigznes ar premjera ambīcijām G. Belēviča karjeru, noskaidrosies jau pavisam drīz. Pirms atteica augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam demisionējušajai tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA), SAB pārbaudi veica teju sešus mēnešus. Viņas pēctecis amatā Gaidis Bērziņš (NA) uz amatu jaunajā valdībā pat nepretendēja, un tika uzskatīts, ka partija šim amatam deleģēja Dzintaru Rasnaču, lai G. Bērziņš nesaņemtu «mūža diskvalifikāciju», jo viņam draudēja pielaides atteikums.
Pielaide pēc vairāku mēnešu pārbaudes tika atteikta arī Nacionālās apvienības (NA) deleģētajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, arī par potenciāli spēcīgu jauno politiķi uzskatītajam Romānam Naudiņam. Visus šos ministru amatus vieno liela saimnieciska ietekme un partiju sponsoru intereses ietekmējoši lēmumi, kas bija jāpieņem laikā, kad tika lemts par pielaides piešķiršanu.