Savstarpēja saistību ķēde
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rita Jakovļeva norāda, ka sugu retumu nosaka dažādi apstākļi. Daudzas sugas Latvijā ir retas tāpēc, ka Latvija atrodas pie to izplatības areāla robežas. Citas sugas ir retas tāpēc, ka dabisku iemeslu dēļ reti ir to dzīvošanai piemēroti apstākļi. «Piemēram, mums ir maz klinšu atsegumu, tāpēc arī sugas, kas uz tādiem dzīvo, ir retas. Un sugas var būt retas tāpēc, ka sarukuši to dzīvošanai piemēroti apstākļi. Izzūdot sugām bagātai pļavai, izzūd augi, izzūd kukaiņi, kas barojas uz šiem augiem, izzūd grauzēji, kas dzīvo pļavā, izzūd putnu suga, kas barojas ar grauzējiem, kuri mitinās pļavā. To var iztēloties kā savstarpēju saistību ķēdi.» Latvijas Sarkanajā grāmatā ir minētas aptuveni 230 retu un izzūdošu sugu, bet jāņem vērā, ka pēdējā Sarkanā grāmata ir izdota pirms vairāk nekā desmit gadiem. Kopš tā laika situācija ir mainījusies - piemēram, līdz šim pie izzūdošajām sugām bija iekļauts tikai viens zīdītājs - cūkdelfīns, bet tagad jau var teikt, ka šai kategorijai pieskaitāma arī lidvāvere. Latvijas Dabas muzeja vecākais zoologs Edgars Dreijers gan norāda, ka Latvijā ir novērojamas vēl dažas atradnes ar lidvāverēm, bet to ir ļoti maz un atrodas pārsvarā pie Latvijas-Krievijas robežas. Pastāv zināma varbūtība, ka nākotnē varētu izzust arī viena no Latvijā esošajām kailgliemežu sugām - sarkanais kailgliemezis. Tam par iemeslu varētu būt Spānijas kailgliemeža ievešana Latvijā. Šobrīd abas sugas vēl Latvijas mērogā nav satikušās, bet, kā norāda dabas pētnieks, tas ir tikai laika jautājums.
Vainīgs tieši cilvēks
Kā norāda vides eksperti - lai gan sugu izplatība un sastopamības biežums mainās dažādu iemeslu dēļ, vairumā gadījumu tomēr pie vainas ir cilvēks, pārveidojot dabiskos apstākļus. Tā, piemēram, tieši cilvēku darbības rezultātā gliemene - upes pērlene - ir tikpat kā izzudusi. Pirms vairākiem gadsimtiem no šīs gliemenes varēja iegūt pērles, bet tās atrodas vienā no aptuveni 10 000 dzīvnieku. Līdz ar to, lai tiktu pie pērles, bojā aizgāja liela daļa populācijas. Tāpat savulaik cilvēku darbības rezultātā pilnībā tika iznīcināta bebru populācija. «Bebri Latvijā tika atjaunoti pagājušā gadsimta vidū, ievedot tos no Baltkrievijas. Intensīvas darbības rezultātā tie bija pilnībā izmedīti. Šobrīd bebru ir tik daudz, ka sāk atrasties pilsētās, kaut gan tur šiem dzīvniekiem nevajadzētu būt,» teic E. Dreijers. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti norāda, ka sugu izzušana būtiski ietekmē procesus visas barības ķēdes ietvaros. Piemēram, tādas tauriņu sugas, kuras barojas tikai no konkrētām ziedaugu sugām, tiek pakļautas izzušanas riskam, ja izzūd augs, uz kura barojas tauriņa kāpuri. Būtiski arī, ka jebkura suga ir noteikta Zemes attīstības perioda liecinieks. Tai izzūdot, izzūd arī sugas genofondā saglabātā informācija, kas daudzos gadījumos tā arī paliek neizzināta. «Sugas ir savstarpēji saistītas, tās ir kā neredzamas ķēdes, un, ja mēs par tām nezinām, tas nenozīmē, ka tās nepastāv. Piemēram, Latvijā īsti nespējam novērtēt, kāda loma ir šķietami visur esošajām skudrām. To jūt vairāk industrializētās valstīs, kur daba ir vairāk pārveidota. Izrādās, ka skudras izplata dažādu augu sēklas, bez kurām Latvijas mežos diez vai pavasaros ziedētu vizbulītes, diez vai būtu sastopami cīrulīši, tai skaitā ļoti retais dobais cīrulītis. To sēklas satur eļļu, tāpēc tās ir interesantas skudrām, kas tās pārnēsā un iesēj jaunās vietās, palīdzot augiem izplatīties,» teic Rita Jakovļeva. Tomēr, kā norāda dabas pētnieki, tad suga nevar pastāvēt bez piemērotiem apstākļiem. Daudzu sugu aizsardzībā svarīgi ir nejaukties dabiskajos procesos. Netraucēti apstākļi ir nepieciešami daudzām mežu sugām, piemēram, tādiem lielajiem putniem kā melnais stārķis un jūras ērglis, ko nekādā ziņā nedrīkst traucēt ligzdošanas laikā. Netraucēti meži nepieciešami arī daudzām dabisko mežu sugām, piemēram, savvaļas orhideju karalienei dzeltenajai dzegužkurpītei.
Populāciju atjaunošana
Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka svarīgi ir arī dalīties labajā pieredzē par atbilstošākajām un efektīvākajām dabas vērtību apsaimniekošanas metodēm, kas uzlabo dzīvotņu stāvokli un rada pēc iespējas piemērotākus apstākļus dažādām retām sugām. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde īsteno ne tikai praktiskus dabas kopšanas projektus, bet arī LIFE programmas projekta Natura 2000 teritoriju nacionālā aizsardzības un apsaimniekošanas programma ietvaros izstrādā mežu, purvu, ūdeņu, kāpu, zālāju un iežu atsegumu apsaimniekošanas vadlīnijas, kas palīdzēs ikvienam zemes apsaimniekotājam noteikt atbilstošākās un dabai draudzīgākās metodes, kā kopt konkrēto dabas teritoriju. Nacionālie parki, dabas liegumi un citas aizsardzības kategorijas nodrošina sugu aizsardzību to dabiskajās dzīvesvietās. Visā pasaulē, arī Latvijā, retās sugas tiek audzētas un pavairotas arī botāniskajos un zooloģiskajos dārzos, nodrošinot tā saukto ex situ aizsardzību. Tas nozīmē, ka, ja sugai dabā klājas slikti vai tā izzūd, suga ir saglabāta nebrīvē un to var atkal palaist savvaļā, protams, ja vien savvaļā pastāv vai īpaši tiek izveidoti piemēroti apstākļi. Šādu zinātnisku darbu Latvijā veic Nacionālais botāniskais dārzs, veidojot reto augu kolekciju. Vēl viens piemērs ir arī Latgales zoodārzs, kur tiek pavairoti un reintroducēti savvaļā reti rāpuļi un abinieki. Šādā veidā pētnieki palīdz atgriezties Latvijas dabā ļoti retajam Eiropas purva bruņurupucim un sarkanvēdera ugunskrupim, vienlaikus veidojot tā dzīvošanai piemērotas dzīvotnes dabā.
Eiropas purva bruņurupucis
Latgales zoodārza darbinieki Eiropas purva bruņurupuča sugas atjaunošanai veltījuši gandrīz 30 pētījumu gadu. Kā pastāstīja Latgales zoodārza vadītājs Mihails Pupiņš, tad iespējams, ka Latvijā nav vairāk par 100 Eiropas purvu bruņurupuču īpatņiem. Projekta Life Herpeto Latvia ietvaros izveidots Latvijas reto abinieku un rāpuļu centrs, kurā norit darbs pie populācijas atjaunošanas. «Šie bruņurupuči, varētu teikt, ir kā dzīvi dinozauri, bet tie nespēj katru gadu vairoties, jo Latvijā ir pārāk auksts. Tā kā tā ir izzūdoša suga, tad projekta ietvaros cenšamies šo populāciju atjaunot. Ik gadu ir plānots atjaunot vienu konkrētu populāciju - vismaz 20-40 bruņurupuču. Šobrīd dabas liegumā Ilgas izveidota speciāla dažāda dziļuma dīķu sistēma, kurā nodrošināti optimāli apstākļi dzīvnieku attīstībai savvaļā, un jau šajā vasarā ir paredzēts izlaist brīvā dabā 42 Eiropas purvju bruņurupučus,» teic M. Pupiņš.
Esi atbildīgs pret dabu!
Tāpat arī Mangaļi dabas fonds, sadarbojoties ar vadošajiem Latvijas vides ekspertiem, izstrādājis projektu Esi atbildīgs par dabu! Latvija pēc 30 gadiem, kura ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti pārdomāt savus paradumus, lai mazinātu saimnieciskās darbības un klimatisko pārmaiņu ietekmi uz bioloģisko sugu daudzveidību Latvijas upēs un ezeros. Kā norāda Mangaļi dabas fonda vadītāja Inese Rone, projekta ietvaros fonds kopā ar dabas ekspertiem izvēlējās piecus simbolus - zaļo upjuspāri, Dortmaņa lobēliju, ziemeļu upespērleni, ūdru un zivju dzenīti, ar kuru starpniecību tiks stāstīts par klimatisko pārmaiņu un cilvēka rīcības ietekmi uz ekoloģiju Latvijā pēc 30 gadiem. Mangaļi dabas fonds izveidojuši arī interaktīvu infografiku, kurā ikviens var iepazīties, kā var mainīties daba. To var aplūkot www.mangalidabasfonds.lv.