Apspriežot piedāvājumus par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu budžetu, Lielbritānija un Zviedrija jau ierosinājušas pilnīgi atteikties ja ne no visām lauksaimniecības subsīdijām, tad vismaz no tiešmaksājumiem. Latvijai, ņemot vērā nevienlīdzīgos tiešmaksājumus zemniekiem, šāds risinājums būtu pat izdevīgāks. Par subsīdiju pilnīgu vai daļēju atcelšanu ES runā arī dažādi vairāk vai mazāk akadēmiski pētījumi, taču nozares eksperti ir pārliecināti - tuvākajos gados tas pavisam noteikti nenotiks. Tomēr pasaules kontekstā jebkādu subsīdiju izslēgšana nozīmētu pamatīgu konkurētspējas zaudēšanu, turklāt cietīs arī patērētāji, ir pārliecināti lauksaimniecības nozares pārzinātāji. Jāatceras, ka Eiropa nav vientuļa sala un pārtikas ražošanu subsidē arī citur, pat brīvā kapitālisma citadelē ASV. Ja Eiropa atteiktos no subsīdijām, tās pārtikas cenas noteikti strauji celtos un konkurētspēja mazinātos. Ir arī valstis, kas nesubsidē lauksaimniecību, piemēram, Indija, bet tik un tā tās lauksaimniecības produkcija ir daudz lētāka par Eiropā saražoto. Tur gan ir pamatīgas problēmas ar kvalitāti, un diez vai mēs priecātos, ja Eiropu pārpludinātu lēta, bet apšaubāmas kvalitātes pārtikas produkcija.
Pasaules realitāte ir tāda, ka bez subsīdijām savai lauksaimniecībai Eiropa nevar iztikt, ja nu vienīgi nolemj no šīs nozares atteikties vispār. Un šādos apstākļos ir jāturpina cīnīties, lai subsīdiju mehānisms nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem vismaz Eiropas ietvaros.