Šāds festivāls notiks jau devīto reizi un no 12. līdz 22. februārim piedāvās sešus koncertus plašā spektrā - no akadēmiskās instrumentālās mūzikas pirmatskaņojumiem līdz džezam, vērienīgām programmām ar Liepājas Simfonisko orķestri un abiem mūsu profesionālajiem koncertkoriem. Notiks arī garīgās mūzikas koncerts, kuru 21.II Rīgas Sv. Jāņa baznīcā diriģēs Māris Sirmais. Pirmoreiz festivālā ar īpašu programmu iesaistījies Latvijas Radio bigbends, kurš muzicēs kopā ar norvēģu saksofonistu, skaņu ainavista Jana Garbareka gara radinieku Mariusu Nesetu. Artis Sīmanis muzicēs veselos trijos koncertos savulaik paša izveidotā Rīgas Saksofonu kvarteta sastāvā. To viņš izveidoja 1992. gadā kopā ar saviem studentiem, kad jau vadīja J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tolaik tikko atvērto saksofona klasi. (A. Sīmanis bija pirmais Latvijas mūziķis, kurš 1986. gadā ieguva augstskolu absolvējuša saksofonista diplomu un līdz ar to tiesības šī instrumenta spēli mācīt citiem. Lai pie šādas kvalifikācijas tiktu, bija jāstudē Pēterburgā, jo Latvijā tādu iespēju nebija. Tiklīdz viņš atgriezās, uzreiz tika atvērta saksofona klase J. Mediņa mūzikas vidusskolā. Sekojot Rīgas Saksofonu kvartetam, Latvijā tagad ir vesela virkne saksofonu kvartetu. Sīmanim ir prieks, ka daudzi viņa bijušie audzēkņi tagad paši strādā skolās. «Un, galvenais, ļoti labi strādā!»
Kādas ir Rīgas saksofonu kvarteta aktualitātes festivālā un ārpus tā?
«Pats galvenais - Rīgas saksofonu kvartets darbojas bez «tukšajiem» periodiem. Esam regulāri darbojušies visus šos 23 gadus. Ar šo sezonu varam būt ļoti apmierināti. Ir nedaudz nomainījies sastāvs: protams, visi mūziķi vienmēr ir bijuši labi, tomēr jaunie nāk ar jaunu enerģiju un citām idejām. Sezonā mums tapušas vairākas, ļoti dažādas programmas un bijuši koncerti ne tikai Latvijā, bet arī Armēnijā, Kazahstānā, Čehijā, Kosovā, Maķedonijā un Bosnijā Hercegovinā. Aprīlī brauksim uz Lietuvu, maijā un vēlreiz arī jūlijā - uz Franciju. Ilze Lejiņa, kura agrāk spēlēja mūsu kvartetā, bet pēc tam izveidoja pati savu Next kvartetu un vēlāk aizbrauca dzīvot uz Franciju, tagad ir pie mums atgriezusies.
Festivāla atklāšanas koncertā 12.II Lielajā ģildē ar kvartetu spēlēsim Riharda Zaļupes skaņdarbu. Bet tas nebūs vienīgais. Filips Geiss, mūsu viesis no Francijas, piedāvāja muzicēt kopā saksofonu kvintetā, kurā viņš spēlēs visaugstāko, sopranīno saksofonu, Koncertā, kurā muzicēsim ar Liepājas Simfonisko orķestri, skanēs trīs viņa skaņdarbi: gan kvintetam, gan kvartetam, kurā viņš iekļausies ar soprāna saksofonu. Vēl vienu darbu viņš spēlēs solo. Geisa skaņdarbi ir ļoti interesanti un sarežģīti. Geiss ir ļoti vispusīgs cilvēks un spēlē ļoti dažādu mūziku, arī džezu. Es jau sen gribēju viņu dabūt, un ir liels prieks, ka varēsim ar viņu saspēlēt kopā. Viņš ir arī Strasbūras konservatorijas profesors, ļoti aizņemts, jo šovasar Strasbūrā notiks Pasaules saksofonistu kongress un viņš ir iesaistīts organizēšanā.
Ir iznācis šajos kongresos parādīt Rīgas saksofonu kvartetu?
Mēs turp braucam regulāri. Esam uzstājušies saksofonistu kongresos Skotijā, Slovēnijā, Kanādā un šovasar, protams, brauksim uz Franciju. Tur tiek nodibināti ļoti daudzi vērtīgi kontakti. Notiek dažādas izstādes: nošu, jaunāko mūzikas instrumentu un aksesuāru izstādes: varam aiziet un sev nolūkot, piemēram, jaunos saksofonu iemutņus. Parasti piecas dienas notiek koncerti nepārtraukti no rīta līdz vakaram trijās koncertzāles. Uzstājas ļoti daudzas grupas, bet vakaros ir lielie koncerti ar simfoniskajiem vai pūtēju orķestriem. Tur esmu redzējis mūziķus, kurus gribu uzaicināt uz festivālu. Viens ir paskatīties YouTube, bet pavisam kas cits pieredzēt dzīvē. Ļoti vērtīgi ir arī dzirdēt, kādu mūziku viņi spēlē. Mēs tur šogad spēlēsim latviešu mūziku.
Vai šādu kongresu varētu sarīkot arī Latvijā?
Vajadzētu ļoti lielu organizācijas spēku un resursus. Kamēr mums nav jēdzīgas, lielas akustiskās koncertzāles Rīgā, tādus pasākumus nevaram noorganizēt.
Saxophonia koncerts, kurā Māra Sirmā vadībā dzied koris Latvija, šķiet, iederētos arī Garīgās mūzikas festivālā?
Garīgās mūzikas koncertā 21. februārī Sv. Jāņa baznīcā skanēs Gijas Kančeli Amao Omi saksofonu kvartetam un korim. Būs arī jaundarbu pirmatskaņojumi: Jāņa Lūsēna Es ticu neteiktajam ar Reinera Marijas Rilkes dzeju soprānam, saksofonam un ērģelēm, ko atskaņošu kopā ar Jolantu Strikaiti un ērģelnieci Kristīni Adamaiti, un Jēkaba Jančevska jaundarbs korim un trim saksofoniem. Riharda Dubras Urbs Ierusalem beata korim, soprāna saksofonam, sitaminstrumentiem un ērģelēm pirmo reizi skanēs Latvijā. Soliste būs Ilze Lejiņa.Citu Jāņa Lūsēna opusu un Maijas Einfeldes kordziesmas Jūras sagšas (Radio korim, altam un altsaksofonam) pirmatskaņojumi savukārt sekos nākamajā vakarā, 22.II, koncertzālē Rīga. Pagājušajā gadā konkursa Riga Jazz Stage žūrijā vērtēju jaunos saksofonistus. Izdomājām, kāpēc neuztaisīt vienu laureātu koncertu? Uzvarētājs, lieliskais turku saksofonists Batuhans Salliels ieradīsies kopā ar ģitāristu. Uzstāsies arī mūsu Dāvis Jurka. Domājot, ka vajadzētu vienu izcilu džeza saksofonistu, izveidojās mūsu pirmais projekts ar Latvijas Radio bigbendu un Mariusu Nesetu, vienu no uzlecošajām pasaules līmeņa zvaigznēm. Varam priecāties par festivāla daudzveidību: piedalās profesionāls bigbends, Valsts akadēmiskais koris Latvija un Latvijas Radio koris, izcils saksofonu kvartets Blindman no Beļģijas, Liepājas Simfoniskais orķestris. Ir garīgās mūzikas koncerts un džezs. Saksofona kombinācijas ar citiem instrumentiem un cilvēka balsi iet plašumā. Ar kori vai ērģelēm saksofonisti agrāk muzicēja ne jau tik bieži. Vienlaikus festivāla laikā vienmēr rīkojam konkursu, kurā sacenšas Latvijas mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi. Galvenā balva ir Yamaha saksofons. Pieteikušies 82 dalībnieki. Viena no manām audzēknēm Katrīna Kivleniece, kura Doma kora skolā ir mācījusies diriģēšanu, noslēgumā vadīs ap simts saksofonu kopkori. Iztiekam tikai ar saviem spēkiem, jo pirmo reizi šo konkursu neatbalsta Kultūrkapitāla fonds. Starptautisko žūriju, profesorus no Pēterburgas, Minskas un Tallinas uzaicināju akadēmiskās apmaiņas programmā.