Rēzeknes lielākie uzņēmēji būtisku darbavietu skaita pieaugumu nesola, tāpēc pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs cer uz ķīniešiem.
Vienlaikus gan mērs arī atzīst, ka mūsdienu rūpnīcu īpatnība ir tāda, ka tām ir lielas jaudas, bet tās nodarbina salīdzinoši nelielu darbinieku skaitu - ražotnes izveidē tiek ieguldīti daudzi miljoni, bet tajās strādā vien 50 darbinieku.
Ražotņu par maz
Jauno laiku vēsturē Rēzekne piedzīvojusi trīs smagus cirtienus - Padomju Savienības sabrukšanu, kad darbu apturēja vairākas rūpnīcas, tad 1998. gadu, kad krīze Krievijā izjauca grūti iestaigātos eksporta tirgus, un visbeidzot pēdējo ekonomisko krīzi, kad, piemēram, 90% strādājošo atlaida viens no Rēzeknes flagmaņiem - elektroinstrumentu ražotājs - uzņēmums Rebir.
Šobrīd lielākais darba devējs Rēzeknē ir čečenu uzņēmēja Bislana Abdulmuslimova AB Holding kontrolētais Rēzeknes Gaļas kombināts, kur strādā gandrīz 400 cilvēku, taču te cerības uz lielāku darba vietu skaitu nav. «Šobrīd izsmelti visi jaudas resursi, rūpnīca strādā trijās maiņās, tāpēc palielināt darbinieku skaitu vienkārši nav iespējams, jau šobrīd ir sasniegts maksimālais,» pauž uzņēmēja B. Abdulmuslimova pārstāvji.
Par īpašu magnētu diemžēl vairs nekalpo arī 1997. gadā pilsētai tikusī SEZ zona, kurā šobrīd strādā 14 uzņēmumu, lielākais no kuriem ir Latvijas finiera meitasuzņēmums Verems, ko paši rēzeknieši min kā vienu no respektējamākajiem darba devējiem. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Staris Dienai atzīst, ka SEZ gan dod 80% lielu nekustamā īpašuma nodokļa un uzņēmuma ienākumu nodokļa atlaidi, taču tas tomēr nav noteicošais faktors, Rēzeknē ir viņiem vajadzīgais resurss - darbaspēks un pieejami izejmateriāli. Tomēr arī Verems zelta kalnus rēzekniešiem nesola. Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs Juris Biķis izklāsta, ka Verems plāno piesaistīt Eiropas Savienības projektu līdzekļus un attīstīties, pakāpeniski palielinot strādājošo skaitu. Tomēr arī tad strādājošo skaits tikai tuvosies četriem simtiem.
Trūkst vietu
Kopumā dažādos pabalstos, kas ir bezdarba sekas, pēc A. Bartaševiča teiktā, Rēzekne šobrīd maksā aptuveni 1,2 miljonus latu gadā, kurā ir gan valsts, gan pašvaldības līdzekļi. Ņemot vērā, ka no 2013. gada valsts savu dalību pabalstos samazina, Rēzekni sagaida sarežģīti lēmumi.
«Nāksies padarīt stingrākus kritērijus pabalstu, kas paredzēti minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, saņemšanai,» problēmu raksturo mērs. Nesamazinot pabalstu saņēmēju skaitu, pilsētas budžets maksājumu slogu «nepavilks», atzīst A. Bartaševičs. Kā vienīgo risinājumu pilsētas vadītājs saskata jaunu investoru meklēšanu un ienākšanu pilsētā, apgalvojot, ka to interese esot liela, par biznesu Rēzeknē interesējoties pat Ķīnas uzņēmēji. Taču, lai to darītu, jāpiedāvā investoriem pievilcīgas teritorijas. Pēc A. Bartaševiča teiktā, patlaban lielas pilsētas platības atrodas privātīpašnieku rokās, uz kurām joprojām slejas pussagruvušas rūpnīcas. «Pašvaldībai jāatpērk teritorijas no īpašniekiem, kuri neko nedara,» saka mērs un atzīst, ka gribot panākt likumu izmaiņas, kas «līdzinātos nacionalizācijai, bet attiektos tikai uz teritorijām, kas tiešām degradējušās».
Ar investoriem vien arī varētu nepietikt. Ilgstošais bezdarbs ir atstājis pēdas uz cilvēku prasmēm un darbaprieku. «Atnāk strādāt desmit, paliek divi. Lielai daļai bezdarbnieku nav vēlēšanās strādāt,» atzīst Rēzeknes Gaļas kombināta valdes priekšsēdētājs Vladimirs Jegorčenko. Aizdomas, ka Rēzeknē daļa uzņēmēju un iedzīvotāju dzīvotu kontrabandas ēnā, neviens no Dienas uzrunātajiem gan oficiālajiem, gan neoficiālajiem avotiem neapstiprina. Robeža ar Krieviju esot pārāk tālu, par šādu ekonomikas paveidu drīzāk esot jārunā Ludzā.