Jānis Timma
Kāpēc tāds iznākums?
Tā notiek. Ja viss izšķiras spēles galotnē, vienā metienā, tad ir divi varianti. Šoreiz zaudējām.
Kāpēc pirms tam visa spēle bija tik nervoza?
Kaut kā spēle neaizgāja tā, kā mēs gribējām, un sākām cīnīties vairāk paši ar sevi. Bija nervozitāte, jo zinājām, ka noteikti jāuzvar. Neko darīt. Nekas vēl nav zaudēts. Rīt jāuzvar igauņus.
Kas notika pēdējā uzbrukumā?
Nesanāca tāds, kādu plānojām. Dairim bumba izslīdēja no rokām un ar to viss beidzās. Nepaveicās.
Cik ļoti izdevās ierobežot Fesenko?
Bija brīži, kad izdevās, taču reizēm viņš tomēr bija pārāks. Ļoti grūti pret tādu augumu, masu un spēku cīnīties. Tomēr nedomāju, ka viņš izdarīja kaut ko tādu, ar ko viņi vinnēja. Viņš nospēlēja savu spēli. Iespēju uzvarēt neizmantojām paši.
Kas jādara, lai līdz spēlei ar igauņiem atgūtos?
Garderobē jāizanalizē kļūdas, jāsaprot, kas nebija pareizi, un tad šī neveiksme jāaizmirst.
Kas jāņem vērā pret Igauniju?
Pārbaudes spēlē šovasar viņiem zaudējām, taču tur bija citi uzdevumi. Jāspēlē sava spēle, nedrīkstam pieiet tai spēlei viegli. Tā nav vāja komanda, turklāt no viņiem neko negaida. Nebūs nekādas spriedzes, kas mums tomēr liek par sevi manīt. Spēlējam savās mājās, un tas beidzot ir kārtīgi jāizmanto.