Piketus ierasti rīko, ja par kādu notikumu vai procesu nav skaidrības, ir bažas, aizdomas vai dusmas. Par jautājumiem, uz kuriem nav atbilžu. Tātad nepieciešamas konsultācijas. Bundžu Jānis uzskatīja par neatliekamu pienākumu būt klāt otrdienas protestā pie Ministru kabineta.
Tas ir daudzu piketu fenomens, ka ap tiem vienmēr lidinās liels skaits slepenpadomnieku, izgudrotāju, patriotu un, protams, PAREIZĀ VIEDOKĻA zinātāju. Jau pirms notikuma sociālajos tīklos sauca, ka laiku izvēlējušies provokatori. Īstam letiņam jābūt klāt jau divos. Var būt, ka tieši šo versiju piesvieduši provokatori, jo tādā gadījumā dēļ lielā karstuma ap sešiem labākā daļa jau saļimtu.
Tomēr vairums nāca uz oficiālo sākumu, un tapa skaidrs, ka te nekādi konsultējumi nav vajadzīgi. Ieraugot Bundžu Jāņa gaišo tēlu, vairāki aktīvisti metās klāt un sāka nekavējoši konsultēt paši. Kāds kungs sazvērnieciski čukstēja, ka viņam esot zināms šīs rasu sajaukšanas autors un mērķis. Cits zināja līdzekli latviešu tautas ātra un strauja pieauguma garantēšanai. Izsniedza arī pragmatiskākus priekšlikumus - lai sūtot bēgļus uz «Siberiju». Āfrikas lietās skolotas kundzes norādīja uz citām briesmām. Tur «mellie» šaujot ar lokiem iztikai mērkaķus, un te tas pats būšot. Citi atkal uzturā nesmādējot svaigas liellopu asinis (tā tiešām dara vairākas Austrumāfrikas lopkopju ciltis). Visām Latvijas govīm kirdik. Kad govis būšot sausas, laidīsies uz citām zemēm. Labi, ka tā. Cienījama vecuma onkulītis ar apbrīnojami spalgu balsi izkliedza savu sāpi kompleksā: pederastus, komunistus, čekistus utt. - krematorijā. Ainu efektīgāku padarīja nestabilā zobu protēze, caur ko daži krematorijas kandidāti izplēnēja mīklainos burbuļojumos. Visam pa vidu lakstīja stingrticīgākie nacionālā gala politiķi, labprāt dalot bonbonkas un intervijas.
Protams, ka televīziju kameras vairāk snaikstījās tieši šādu īpatņu - konsultantu virzienā, parādot notikumu skaidri klauniskā gaismā. Labākajā gadījumā. Sliktākajā, piefilmējot dažus stulbus plakātus angliešu mēlē vai bildi ar puspliku melni baltu pārīti pie Mildas, to visu varēja pasniegt kā idiotu bifšteku nacisma mērcē. Bija taču arī daudz sakarīgu cilvēku. Tie neauroja, ka viss tāpat skaidrs.
Otrajā plānā palika neatbildēti jautājumi, neizkliedētas šaubas, nenoslāpušas dusmas. Pat mazāk par bēgļu neskaidrībām. Vairāk par to, ka no monumentālās Ministru kabineta mājas tā arī neviens nenāca parunāties.
Tas neko neatrisinās - nāktu vai nenāktu? Kā uz to skatās. Skaidrs, ka pēc pāris teikumiem nesekos grēku nožēla. Taču pats sarunas fakts dod to mazo, bet svarīgo kripatiņu - ar mums runā, tātad mēs esam, mūsu viedoklis, lai kāds tas būtu, top uzklausīts. Tā vietā vakarrīt možs un safrizēts Kārlis Šadurskis Latvijas Radio intervijā nosauca piketa notikumu par kauna traipu.
Tad nu var gaidīt, ka bēgļu lietu PAREIZĀ VIEDOKĻA zinātāju skaits pieaugs strauji un skaisti. Pēc nākamajām vēlēšanām filmēsim tagadējās koalīcijas vaibstus, redzot, kā uz skatuves nāk melnā tērpti Zīgerista mazdēli. Stulbā tauta! Kā var tā apmuļķoties?! Jā, tiešām - kā?
Būs īstais brīdis patīt filmu atpakaļ. Uz šī gada 4. augusta slēgtajām Ministru kabineta durvīm. Ap sešiem vakarā.