Valsts valodas aizsardzība, kopšana un tās lietošanas paplašināšana ir daudz nopietnāks jautājums, nekā tas varētu šķist ne vienam vien politiķim un prāvai ierindas vēlētāju masai. Šis jautājums, par kuru nesen tika sarīkots referendums Latvijā, kļuvis visai karsts arī lielajā Ukrainā. Tur uz neapdomīgi, bet drīzāk apzināti noziedzīga ceļa, kā pie mums Ušakovs un Urbanovičs, nostājies prezidents Janukovičs un viņa vadītā prokremliskā Reģionu partija. Šis pašreiz valdošais spēks sācis bīstamu spēli, jo mēģina atgūt krietni vien nokritušo atbalstu ar solījumu beidzot gādāt par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Jāpiekrīt Ukrainā populāriem ekspertiem, ka tā ir ļoti bīstama spēle, kas var beigties ar valsts sašķelšanu, varbūt arī bruņotu konfrontāciju. Ir jābūt pilnīgi aklam, lai nesaprastu, ka Ukrainā tik atklāta nacionālo interešu nodevība nevar mierīgi iziet cauri. Te vieta piebildei, ja vien visa pašreizējā darbošanās nav tieša ārējā pasūtījuma pildīšana, kas neparedz vietu nopietnām pārdomām un rūpēm par stabilitāti valstī. Šobrīd reģionāļiem pietiek balsu parlamentā, lai viņi spētu pieņemt atbilstošu likumu. 5. jūnijā par šādu likumprojektu paredzēta kārtējā nobalsošana.
Var, protams, kārtējo reizi pieminēt vēstures līkločus, kuru dēļ Ukrainā ir tik daudz krieviski runājošu (pat sevi par ukraiņiem uzskatošu) iedzīvotāju, taču nedaudz svarīgāk šķiet paskatīties uz iemesliem, kas šo milzīgo valsti ieveduši tādā strupceļā. Un te akmens sviežams bijušo oranžās revolūcijas līderu Juščenko un Timošenko dārziņā, kas pieļāva totālu demokrātijas diskreditāciju sabiedrības vairākuma apziņā. Taču arī ierindas vēlētājs nebija labāks, jo ļāvās uzskatīt sevi par tiesīgu sodīt demokrātiskos spēkus un vienkārši nebalsoja par viņiem nākamajās vēlēšanās. Un ieguva Janukoviču. Noziedzīga režīma vadoni, kas kļūst aizvien līdzīgāks Lukašenko. Ukrainas prezidentu vairs neatbalsta pat liela daļa no viņa tradicionālajiem vēlētājiem. Ir redzams, ka Janukovičs spēj valdīt tikai ar rupju spēku, un Rietumu centieni viņam iestāstīt, ka demokrātija ir labāka par despotiju, izskatās bezjēdzīgi. Vienīgi vīzu neizsniegšana un banku rēķinu nobloķēšana Janukoviča komandai un atbalstītājiem oligarhiem varētu likt apdomāties.