Vairāk gan ar naudas grūtībām saskaras jau strādājoši mazie uzņēmumi, kuri vēlētos dabūt naudu jauna produkta attīstībai vai eksporta sākšanai, bet bankas kredītu nedod. «Kredītu vienkārši nav,» _Dienai_ lakoniski skaudro situāciju mazo uzņēmumu kreditēšanā iezīmē investīciju fonda _Prudentia_ partneris Ģirts Rungainis.
Valsts mazo uzņēmēju atbalstam ir ieviesusi virkni labu atbalsta pasākumu, kāds būs arī iecerētais mikrouzņēmumu nodoklis, ko Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) trešdien Saeimas komisijā lūdza pieņemt steidzamības kārtā. Tomēr ar to ir par maz - valstij uzņēmējdarbības vide ir jāpadara vēl draudzīgāka, un atbalstam jābūt lielākam, tā instrumentiem - dažādākiem, uzskata eksperti un uzņēmēji.
Slikti uz ES fona
Tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi veido lauvas tiesu no kopējās Latvijā strādājošo uzņēmumu masas, turklāt to īpatsvars kopējā katlā 2007. un 2008. gadā ir pieaudzis, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) dati. Mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi gan neienes būtiskāko nodokļu masu valsts makā, tomēr tie ir nozīmīgi darba devēji, īpaši Latvijas reģionos, norāda EM. Vairāk nekā puse 2008. gadā valstī nodarbināto strādāja tieši mazos, arī vidējos uzņēmumos. Trešdaļa mazo un vidējo uzņēmumu darbojas tirdzniecībā, bet 10% - būvniecībā. Lai arī EM nav datu, kā Latvija izskatās uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu fona uzņēmumu skaita ziņā, tomēr Privāto investoru asociācijas jeb tā dēvēto biznesa eņģeļu valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna Dienai sacīja, ka aina nav visai iepriecinoša. Latvijā uzņēmumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir mazs, ja salīdzina ar vidējo ES valstu līmeni. Viņa uzskata, ka ne katrs cilvēks, kas zaudējis darbu, var kļūt uzņēmējs un ne visi arī to vēlas, tomēr uzņēmumu skaitam Latvijā noteikti ir jāpieaug, īpaši mikrokomersantiem un mazajiem komersantiem. Tāpēc ir būtiski radīt labvēlīgus apstākļus, lai rastos jauni mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi un nepazaudētu jau strādājošos.
«Tā nevar gluži teikt, ka valsts neatbalsta jaunos un jau esošos mazos uzņēmumus. Atbalsta,» nosaka A. Vīksna un uzteic Latvijas Hipotēku un zemes bankas īstenotās atbalsta programmas mazajiem uzņēmumiem, piemēram, mikrokreditēšanas programmu, arī ieceri ieviest mikronodokli mazajiem uzņēmumiem u. c. Ne visiem mazajiem uzņēmumiem būs izdevīgi maksāt šo nodokli, pieļauj A. Vīksna, taču tā vietā tas varēs meklēt izdevīgāku risinājumu. Praktisku un arī finansiālu palīdzību iesācējiem biznesā sniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) paspārnē esošie biznesa inkubatori dažādos Latvijas reģionos. Gadā inkubatori palīdz 400 biznesa iesācējiem, Dienai sacīja LIAA vadītāja vietnieks Māris Ēlerts un atzina, ka naudas šim mērķim ir tik, cik ir. Kā norāda Ģ. Rungainis, ja valsts vēlas veicināt mazo uzņēmumu attīstību, tad šādiem inkubatoriem, kur uzņēmēji varētu gūt praktiskas iemaņas, Latvijā vajadzētu būt krietni vairāk. Uz to trūkumu topošo uzņēmēju rindās norāda arī A. Vīksna. «Cilvēki nāk un prasa vienkāršas lietas. Noklausījušies teoriju, viņi vēlas, lai pastāsta, kā notiek dzīvē.» Tāpēc arī būtu svarīgi, lai valsts visas atbalsta programmas mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, arī normatīvus u. c. būtisko informāciju ieliktu vienuviet. Tur arī būtu skaidri un cilvēkiem saprotamā valodā jāizskaidro, soli pa solim un reāliem piemēriem norādot, kas katrā posmā ir vajadzīgs biznesa sākšanai, kā izstrādāt biznesa plānu, kādu atbalstu var dabūt, kāda uzņēmējdarbības forma katrā gadījumā būtu piemērotāka utt.
Cita problēma, pēc A.Vīksnas domām, ir dzīvotspējīgu ideju trūkums no biznesa iesācēju puses, kam gan nepiekrīt citi uzrunātie eksperti. Pēc mazo uzņēmumu atbalsta programmas Atspēriens vadītāja Jāņa Unbedahta teiktā, no visām pieteiktajām idejām atbalstīta puse, ko varētu atbalstīt, bet tas nebija iespējams nepietiekamās rocības dēļ. Arī LIAA atbalsta programmā inovatīvu produktu radīšanai esošie resursi ļāvuši atbalstīt pusi no piedāvātajām idejām, atzīst LIAA vadītāja vietnieks. «Idejas ir, arī - ko ģenerējuši zinātnieki, bet nav naudas to īstenošanai,» saka Ģ. Rungainis un norāda, ka tas atbalsts, kas no valsts puses tiek sniegts gan iesācējiem biznesā, gan arī jau strādājošiem mazajiem uzņēmumiem, «ir piliens jūrā», bet bankas mazos uzņēmumus vispār šajos laikos nekreditē. Viņaprāt, atbalstam vajadzētu būt krietni lielākam, atbalsta instrumentiem - dažādākiem. Piemēram, daudz vairāk jāattīsta riska kapitāla fondi, kur uzņēmēji varētu dabūt naudu riskantāku biznesa ideju īstenošanai.
Ar ideju - vismaz biznesa iesācējiem - vien ir par maz, vajadzīga arī uzņēmība tās īstenošanai. «Neesam uzņēmīga tauta. Tiem, kuri nav rūdīti uzņēmēji un biznesa haizivis un kam nav tā lielā bagāža, ir bail. Cilvēki ir pārāk uzmanīgi un piesardzīgi,» vēl vienu problēmu ieskicē J. Unbedahts. A. Vīksna piebilst, ka iesācējiem bieži vien ir bail pazaudēt naudu, taču tā notiek visā pasaulē. Uzņēmīgi cilvēki mēģina vēl un vēl līdz tā lieta aiziet.