Šī ir jūsu otrā sezona Dailes teātrī. Esat paguvusi iejusties?
Nekādas ilūzijas neloloju - zināju, ka tas, uz ko es eju, būs smags, bet interesants darbs. Sākotnēji uztraucos, kā izdosies iekļauties aktieru kolektīvā, taču kolīdz sākām strādāt, ļoti ātri sadraudzējāmies ar lielajiem aktieriem. Nekāda vaina!
Studiju laikā Latvijas Kultūras akadēmijā droši vien nācās iepazīt ne vienu vien literatūras šedevru. Kas ir jūsu mīļākie literārie darbi, un kāda loma starp tiem ir latviešu autoru, to skaitā Rūdolfa Blaumaņa, daiļradei?
Jā, ir daudz kas lasīts, taču kā pirmā ataust atmiņā Viljama Šekspīra luga Sapnis vasaras naktī. Droši vien tāpēc, ka, balstoties uz to, veidojām nelielu uzvedumiņu. Tas bija baigi jautrs laiks! Taisījām etīdes arī Romeo un Džuljetai. Vienu ļoti mīļu grāmatiņu, ko vairākkārt izlasīju, sarakstījusi Nora Ikstena. Blaumanis man patīk jau sen - viņa darbi ātri un viegli padodas lasīšanai.
Kas, jūsuprāt, Blaumaņa lugas padara dzīvotspējīgas arī šodien?
Varbūt tas, ka viņa darbos ir tāds patiesums, dzīvīgums un daudz smeldzes. Arī naivuma un mīļuma daudz. Man patīk, kā Blaumanis lugās risinājis attiecības starp tēliem.
Kā raksturotu savu Maju? Cik atbilstoša šī loma ir jūsu raksturam?
Patīk tas, ka viņa ir tīrradnis, par visu šajā pasaulē priecājas - tāda riktīga lauku meitene. Viņa nebaidās no darba un dažkārt, ja vajadzīgs, piecērt kāju. Noteikti varu vilkt paralēles ar savu raksturu, no sevis jau neaizbēgsi.
Reiz teicāt, ka jums vēl nav bijušas galvenās lomas, taču ļoti gribētos. Kāds konkrēts tēls?
Tā gluži nav, ka gribētu ko konkrētu. Katru lomu, mazu vai lielu, saņemu kā izaicinājumu. Man patīk tādi krampīgi, «garšīgi» tēli, un nav tik svarīgi - sliktais vai labais. Būtībā neviens jau negrib būt slikts - tā vienkārši sanāk.