Pieredzējušākais pilots Edgars Maskalāns (29), kurš Pasaules kausa (PK) izcīņas pēdējā posmā Sanktmoricā četrinieku konkurencē izcīnīja trešo vietu, ar stūmējiem Intaru Dambi, Daumantu Dreiškenu un Raivi Broku ceļoja Latvijas virzienā. Maskalāns piestāja Kauņā.
Sekojot Ilmāra Briča piemēram, esi ieskatījies lietuvietē?
Nē, mana draudzene ir latviete Diāna. Viņa jau astoņus gadus strādā kompānijā, kuras mītne pirms gada tika pārcelta uz Kauņu. Tāpēc arī es tagad vairāk uzturos Lietuvā. Uz pāris dienām ieskriešu pie savējiem Latvijā, un tad jau būs jālido pāri okeānam uz Ziemeļameriku.
Kādas ir treniņu iespējas Kauņā?
Labas. Uz svaru zāli es eju pie kāda grieķu-romiešu cīkstoņa, kuram pieder atlētikas zāļu tīkls. Manēža ir piecu minūšu brauciena attālumā ar mašīnu. Domāju, ka Latvijā man nebūtu tik labu iespēju trenēties.
Vienatnē laikam ir grūtāk izpildīt treniņu plānu…
Esmu pieradis viens pats trenēties. Man tā labāk patīk.
Laikam jau cits citam esat apnikuši, sezonas laikā visu laiku dzīvojot kopā sacensību vietās?
Arī taisnība. Sezonas laikā vairāk esmu kopā ar komandas partneriem, nevis savu meiteni. Tā gan nav, ka mēs nometnēs strīdētos. Reizēm tikai ir muļķīgas zobgalības, kuras apnīk.
Kurš atstāja programmu individuālajam darbam?
Kaut ko man uzdeva Jānis Ozols, bet vispār jau es pats plānoju savu darbu.
Kas jādara tonusa uzturēšanai - jāskrien un jāceļ svari?
Tieši tā, tikai jāuztausta pareizā proporcija un katram pašam piemērotākie vingrinājumi.
Pēc iepriekšējā posma rakstīju, ka Sanktmorica tev ir parocīga trase. Pirms gada uzvarēji, šogad biji trešais, vēl tikai Čezānā esi bijis uz pjedestāla. Ceru, ka savā apgalvojumā nebiju kļūdījies?
Ja meklējam likumsakarības, tad galvenais iemesls, kāpēc bijuši divi pjedestāli Sanktmoricā, ir ekipāžas sastāvs. Pirmo reizi šosezon mūsu ekipāžā piekrita braukt Uģis [Žaļims]. Viņš nomainīja Raivi Broku, un ievērojami uzlabojās ātrums, kura mums katastrofāli pietrūka. Es uzskatu, ka ļoti labi nobraucu Pasaules kausa izcīņas piektajā posmā Altenbergā, tomēr augstāk par ceturto vietu netiku. Pagājušajā sezonā ar Uģi sastāvā arī bijām uz pjedestāla Sanktmoricā un Čezānā.
Kā skaidro šādu sakarību, ka viena stūmēja nomaiņa tik būtiski uzlabo ātrumu trasē?
Ar aerodinamiku un sēdēšanas pozu bobsleja kamanās. Cita izskaidrojuma man nav. Pilnīgai skaidrībai jāveic pārbaudes vēja tunelī.
Bobslejisti to ir darījuši?
Austrietis Volfgangs Štampers to mēģināja darīt. Viņa komanda lielu uzmanību pievērsa sēdēšanai kamanās, un viņiem arī ātrums trasē bija iespaidīgs.
Ar padomu joprojām palīdz arī Jānis Skrastiņš, kurš trenē ASV bobslejistus?
Jā, viņam var prasīt, tāpat arī čeham Ivo Danilevičam, kurš trenē holandiešus.
Šosezon Beļģijas dāmas trenē Jānis Miņins…
Esmu viņu pamanījis trases malā.
Sveicināties?
Zem deguna noņurd.
Kā ir Latvijas komandā - jaunie Oskars Melbārdis un Uģis Žaļims nenāk klāt un nevaicā, kā būtu jābrauc?
Oskars reti kad painteresējas, kā būtu jārīkojas. Uģis biežāk jautā. Es arī Oskaru saprotu. Prasot vairākiem, katram ir savs redzējums, un tā var galvā sākties pamatīgs juceklis.
Pēc izteikumiem var secināt, ka izlases galvenais treneris Sandis Prūsis ir mainījies. Vairāk dzirdamas uzslavas, mazāk - kritikas…
Tā ir, un man tas ir pārsteigums. Agrāk no viņa atzinīgus vārdus varēja dzirdēt gaužām reti. Laikam kaut kur pozitīvi uzlādējies.
Kā tevi ietekmē šāda attieksme?
Es personīgi maz ietekmējos no apkārtējo sarunām, kritiskām piezīmēm vai slavinājumiem. Daru visu pēc labākās sirdsapziņas un pats arī zinu, cik labi vai slikti man ir gājis.
Nauda tevi stimulētu, ja, piemēram, piesolītu miljonu par uzvaru sacensībās?
Pirms divnieku starta piesolot man miljonu, apņemšanās būtu milzīga, taču es zinu, ka tik un tā es nebūtu pirmais starta ieskrējienā. Šaubos, vai vērienīgas prēmijas kaut ko mainītu. Man tāpat ir liela vēlēšanās katrās sacensībās tikt pēc iespējas augstāk.
Sezonā būtībā ir divas galvenās sacensības - Eiropas un pasaules čempionāts -, pēc kuru rezultātiem Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) nosaka finansējumu sportistiem. Šajos mačos izjūti papildu atbildības slogu?
Uz smadzenēm jau vairāk uzspiež. Ja, piemēram, Altenbergā būtu nobraucis par vienu sekundes simtdaļu ātrāk un Eiropas čempionātā iekļūtu trijniekā, sezonas turpmākajos startos būtu daudz vieglāk. Tagad liela atbildība būs pasaules čempionātā.
Šķiet, divas reizes esi startējis pasaules čempionāta mājvietā ASV trasē Leikplesidā?
Jā, un izcīnītās vietas pat īsti neatceros. Atceros, ka pasaules čempionātā 2009. gadā trešajā braucienā vienā vietā muļķīgi kļūdījos un apgāzāmies.
Leikplesida esot viena no smagākajām pasaules trasēm…
Interesanta. Kad pēdējoreiz tur bijām, man tīri labi sanāca, tikai viena vieta radīja problēmas. Ja to uzķeršu, jācer, ka būs labi.
Pagājušajā pavasarī pēc sezonas beigām Prūsis ar pilotu Oskaru Melbārdi aizbrauca trenēties uz Leikplesidu. Nebija aizvainojuma par palikšanu mājās?
Nē, itin nemaz. Oskaram bija lielāka vajadzība iemēģināt Leikplesidas trasi, jo viņš kā pilots tur nebija braucis. Pēc sezonas arī nav īpašas vēlēšanās kaut kur braukt.
Piekrīti, ka nākotne varētu būt divnieku ekipāžām, kurām pilota krēslā sēž bijušais stūmējs, kā, piemēram, Melbārdis un šveicietis Beāts Hefti?
Katrā ziņā tā ir priekšrocība, ja startā iegūst 0,2 vai 0,15 sekunžu pārsvaru. Pēc tam ir grūti atstarpi sadeldēt. Komandas tā var rīkoties, ja ir iespēja stūmēju sēdināt pilota krēslā. Pašam sportistam gan arī jābūt vēlēšanās to darīt.
Piekrīti, ka tava disciplīna ir četrinieku sacensības?
Patīk jau man arī divnieku mači. Pagājušajā sezonā divas reizes biju septītais. Daumants (Dreiškens) pārgāja pie Oskara, ar mani brauc Dambis vai Broks, un ātrums vairs nav tik labs. Pie vainas atkal ir aerodinamika.
Bobslejā ienāci pēc darba gaitām Īrijā. Līdz 2014. gada Soču olimpiskajām spēlēm Īrijas virzienā taču neskatīsies, turklāt nākamgad pasaules čempionāts būs tev parocīgajā Sanktmoricas trasē…
Līdz Sočiem startēšu, bet par Sanktmoricu neko skaidri nevar zināt. Tur liela nozīme būs laikapstākļiem. Šogad bija neierasti silts. Servelle ar startēšanu no beigām cerēja visus apsteigt, bet nekas viņam nesanāca.