Krievijā nav tāda amata kā ģenerālgubernators. Ir Krievijas Federācijas subjekta vadītāja amats. Kaut kur tas saucas republikas vadītājs, kaut kur - administrācijas vadītājs, kaut kur - gubernators. Tā ir augstākā amatpersona, kam pakļautas izpildvaras iestādes. Gubernatora amata kandidātu izvirza Krievijas Federācijas prezidents. Manā skatījumā mūsu varas sistēma ir parādījusi savu iedarbīgumu. Pēdējos 10 gados valsts ekonomika un sociālā situācija ir pozitīvi mainījusies.
Kā ir mainījusies ekonomiskā situācija Novgorodas apgabalā?
Četru gadu laikā, kopš strādāju Novgorodas gubernatora amatā - tātad kopš 2007. gada -, Novgorodas apgabala IKP ir pieaudzis 1,6 reizes, rūpniecības apjoms - par 44%, lauksaimniecības indekss - par 60%. Novgorodas apgabala budžeta izdevumu daļa augusi vairāk nekā divas reizes. Vidējā alga Novgorodas apgabalā ir palielinājusies no 11 tūkstošiem rubļu (184 lati) mēnesī 2007. gadā līdz 17 tūkstošiem (283 lati) mēnesī 2010. gadā. Veļikijnovgorodas pilsētā vidējā alga ir 22 tūkstoši rubļu (367 lati) mēnesī.
Jūsu darbs gubernatora amatā ir sakritis ar pasaules ekonomiskās krīzes laiku. Kā ir izdevies panākt ekonomikas pieaugumu?
Novgorodas apgabala ekonomikas struktūra ir pietiekami diversificēta un ļoti orientēta uz eksportu. Apgabala lielākais uzņēmums - ķīmiskās rūpniecības ražotājs a/s Akron - 75% produkcijas eksportē. Novgorodas apgabalā atrodas visu Krievijā meža nozarē darbojošos transnacionālo kompāniju pārstāvniecības, kas savu produkciju galvenokārt eksportē. Ekonomiskās krīzes sākumā rūpīgi izvērtējām situāciju un sapratām, ka pasaules ekonomikas samazinājumam varam likt pretī orientāciju uz iekšējo tirgu. Tāpēc likām likmi tieši uz tiem ekonomikas sektoriem, kuri ir orientēti uz iekšējo tirgu, - lauksaimniecība, pārtikas rūpniecība, celtniecība, tirdzniecība, transports, sakari. Krīzes izteiktākajā gadā mums bija jūtams rūpnieciskās produkcijas kritums. Tomēr asāku krīzes izpausmju - kā uzņēmumu apstāšanās, bezdarba pieaugums - nebija. Visus pasaules krīzes gadus bezdarba līmenis Novgorodas apgabalā nav pārsniedzis 2%.
Kāda krīzes gados bija Novgorodas apgabala budžeta politika? Vai notika budžeta konsolidācija?
Varbūt ne tik strauji cēlām algas budžeta sektorā, bet štatus nesamazinājām. Visas sociālo izmaksu pozīcijas atstājām bez izmaiņām. Budžets nav samazinājies, budžets ir pieaudzis.
Kādas jūs redzat Novgorodas apgabala un Latvijas sadarbības iespējas?
Novgorodas apgabalā ļoti izjūtam cilvēku trūkumu. Joprojām jūtamas kara sekas, kad zaudējām vienu miljonu iedzīvotāju. Ļoti daudzi iedzīvotāji ir pensijas un pirmspensijas vecumā. Tāpēc mēs esam ļoti ieinteresēti, lai pie mums brauc dzīvot jauni un vidējā vecuma cilvēki. Izmantošu izdevību, lai aicinātu Latvijas cilvēkus braukt dzīvot un strādāt pie mums Novgorodas apgabalā, mums ir ļoti vajadzīgi kvalificēti speciālisti, un mēs ļoti labprāt gribētu redzēt pie sevis cilvēkus no Baltijas valstīm. Jauns ārsts, kas ierodas Novgorodā, saņem 200 000 rubļu (3340 latu) vienreizēju pārcelšanās pabalstu, viņam tiek piešķirts pašvaldības apmaksāts dzīvoklis un tiek garantēta alga no 25 000 rubļu (417 latu) mēnesī. Pašlaik tiek attīstīta dzīvokļu un kotedžu ciematu būve, kas ir paredzēti arī skolotājiem un citiem speciālistiem, kas vēlēsies pārcelties pie mums. Apgabalā ir daudz ezeru un upju. Mūsu apgabals, manuprāt, pašlaik vēl netiek līdz galam novērtēts kā lieliska dzīvošanas vieta. Netālu ir Maskava un Pēterburga, kuras savieno ātrgaitas maģistrāle un ātrgaitas dzelzceļš.
Mūsu apgabalā atrodas milzīgas kūdras atradnes - 2,5 triljoni tonnu apjomā. Ņemot vērā, ka mūsu enerģētiku nodrošina Gazprom darbība, tās netiek izstrādātas, mums nav tādas pieredzes, tādu uzņēmumus, kas varētu tās izstrādāt. Ja Latvijā ir kāds uzņēmums, kam ir interese izstrādāt šo kūdru, mēs būt ļoti ieinteresēti sadarbībā.
Esat ekonomikas zinātņu doktors, kā jūs vērtējat pasaules ekonomiskās krīzes procesus?
Bīstama ir ekonomisko resursu koncentrācija vienas valsts rokās. Pasaules ekonomikas krīzes pamatā ir situācija, kas aizsākās ASV un tūlīt pat projicējās citu valstu ekonomikā. Tagad mēs redzam, ka Eiropā notiekošā integrācija slēpj sevī līdzīgu bīstamību - viena valsts tūlīt velk līdzi citas. Krīze izpaudās Īslandē - vēl it kā nekas, Grieķijā, Portugālē - jau slimīgas sekas, bet Itālija jau «ož» pēc katastrofas. Tāpat kā politikā, arī ekonomikā nedrīkst būt kāda monocentriska pārākuma - pasaulei ir jābūt daudzpolārai. Tagad ir radīta sistēma, ka viena valsts mierīgi bumbo citas, un mēs jau esam aizmirsuši, ka tas nav īsti normāli. Daudzpolāra pasaule ļautu izbēgt no nepatikšanām, ko šodien - gan politikā, gan ekonomikā - izraisa varas koncentrācija vienās rokās.