Braunu ir bijušas vēsas, tomēr pēc skandāliem britu politikā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām tandēms saprot, ka G.Brauns ir vislabākais variants. Ja viņš būs spiests atkāpties un izsludināt parlamenta vēlēšanas, tas nozīmēs ne tikai viņa paša politisko nāvi, bet arī grūtos kompromisos tapušā Lisabonas līguma beigas.
«Pakavējies vēl mirklīti, Brauna kungs. Eiropai tu vēl būsi kādu laiku vajadzīgs,» šādi Francijas un Vācijas līderu noskaņojumu raksturo laikraksta The Financial Times komentētājs Filips Stīvenss. Un «pakavēties» viņam vajadzētu līdz nākamā gada vidum, jo tas dotu iespēju Lisabonas līgumam gada sākumā stāties spēkā.
Līguma ceļā šogad bija tikai divi šķēršļi - ratifikācija Čehijas parlamentā un atkārtots referendums Īrijā. Čehijas parlaments maijā nobalsoja par līguma ratifikāciju un analītiķi prognozēja, ka arī Īrija oktobra referendumā nobalsos par, tad līgums stāsies spēkā janvārī.
G.Brauns līguma sakarā bija iecerējis nedarīt neko, citiem vārdiem, neaktualizēt tēmu un neizsludināt referendumu. Taču Eiropas vēlēšanu rezultāti pastiprina bažas, ka G.Brauna valdība var krist. Tad britu parlamenta vēlēšanas notiks jau šogad un premjera krēslā nonāks eiroskeptiskais toriju līderis Deivids Kamerons. D.Kamerons negrasās būt pasīvs - viņš ir stingri apņēmies izsludināt referendumu, kurā britu vēlētāji līgumu, visticamāk, noraidīs. F.Stīvenss norāda, ka Lisabonas līguma iznīcināšana izraisīs dziļu krīzi Lielbritānijas attiecībās ar kontinentālajiem partneriem.