Iznākumu nav iespējams prognozēt, tas būs atkarīgs no 44 opozīcijas deputātiem, kuri par J. Brazovska kandidatūru balsis atdos «brīvajā balsojumā». Kopīgā dziesmā pret Brazovska trešo termiņu vienojušies «Olšteina sešnieks» un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA). Atbalstītāji norāda uz nenovērtējamo pieredzi, kas esot akūti nepieciešama, lai FKTK varētu pilnvērtīgi funkcionēt, savukārt kritiķi - uz morālo atbildību par Parex un Latvijas krājbankas krahu. Atbildīgās iestādes un arī pats J. Brazovskis komentārus par gaidāmo balsojumu nesniedz - nupat tā esot tikai un vienīgi Saeimas kompetence.
Ar krīzes pieredzi
«Ir teiciens, ka par īstu baņķieri kļūst tikai pēc trešās finanšu krīzes, un to var attiecināt ne tikai uz baņķieriem,» saka Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. J. Brazovskis FKTK darbojies kopš institūcijas izveidošanas 2000. gada oktobrī, par tās vadītāja vietnieku pēc Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas (LB) ieteikuma apstiprināts divus termiņus pēc kārtas un ir vienīgais FKTK padomes loceklis, kurš tajā darbojas kopš dibināšanas. 2011. gadā J. Brazovskis par darbu FKTK saņēmis 51 tūkstoti latu. «Nozīme amatam nav tik liela kā cilvēkam, kas redzējis daudz ko, nav daudz institūciju, kas varētu lepoties ar pēctecību zināšanās,» teic M. Bičevskis, piebilstot, ka neviens nevarētu gūt tādas zināšanas kā J. Brazovskim, kas uzkrātas vairāk nekā desmit gadu laikā konkrētajā nozarē. FKTK vadītājs Kristaps Zakulis augstu vērtē viņa zināšanas, jo īpaši uzsverot J. Brazovska efektīvo darbību krīzes situācijās. Par J. Brazovski vienbalsīgi iestāsies Vienotība, Jānis Reirs (V) saka - viņa pieredze esot nenovērtējama. «Ja noplicinās uzraudzības sistēmu un nebūs cilvēka, kas strādājis krīzes apstākļos, būs lielas problēmas,» uzskata J. Reirs. Reformu partija J. Brazovski vērtējot atzinīgi - «FKTK vadītājs mums ir ar salīdzinoši nelielu pieredzi, ir svarīgi saglabāt FKTK institucionālo atmiņu», teic Vjačeslavs Dombrovskis (RP), šodien RP Saeimas frakcija lems par vienoto balsojumu. Savukārt ZZS un Saskaņas centra Saeimas frakciju pārstāvji savā balsojumā būšot gana brīvi, abās partijās sadzīvo krasi dažādi viedokļi, Dienai teica abu frakciju vadītāji.
Prasa morālu atbildību
Par to, cik liela ir FKTK vadītāja vietnieka ietekme lēmumu pieņemšanā, pati institūcija sniedz vispārēju komentāru, norādot, ka «amats nepieciešams, lai vadītu iestādi un nodrošinātu finanšu tirgus uzraudzības procedūru izstrādi un praktisko īstenošanu atbilstoši finanšu tirgus uzraudzības regulējošajiem normatīvajiem aktiem», un informējot, ka viņš piedalās FKTK padomes lēmumu pieņemšanā tieši tāpat kā pārējie četri padomes locekļi. «Brazovskim ir liela ietekme, bet jāsaprot, ka ir amats un ir cilvēks tajā amatā, un Brazovskis ir tāds, kuram ietekme nevarēja nebūt,» teic DNB bankas analītiķis Pēteris Strautiņš. Tomēr gadiem uzkrātās zināšanas esot arī viņa klupšanas akmens, uzskata NA. Imants Parādnieks (NA) norāda - ilgstoši strādājot vienā vietā, izveidojas kontakti, kas «kļūst pārāk draudzīgi», tāpēc FKTK esot nepieciešamas «jaunas asinis». NA J. Brazovska kandidatūru neatbalstīs arī tāpēc, ka viņam esot jāuzņemas «morāla atbildība par divu banku krahu, kas saistīta ar lieliem budžeta līdzekļu izdevumiem». Tiesa, politikas kuluāros tiek minēts, ka tā zināmā mērā varētu būt arī NA atriebība par pašreizējā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aigara Lūša (NA) neapstiprināšanu Krājbankas administratora amatā. I. Parādnieks to kategoriski noliedz. «Krājbankas faktoru» min arī neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa, norādot - nav tā, ka tikai Irēnai Krūmanei ir jāatbild par banku problēmām. Krājbanka krahu piedzīvoja pērn - jau 16. novembrī pienāca signāli no Lietuvas, ka pastāv problēmas tās mātesbankā Snoras, taču FKTK banku slēdza tikai 21. novembrī, tā radot pamatu aizdomām, ka nav novērsta nelikumīga naudas noplūde, Ģenerālprokuratūra šādus faktus gan nav apstiprinājusi. Pēc Krājbankas valdes un padomes atcelšanas to pienākumus uzņēmās FKTK pilnvaroto grupa J. Brazovska vadībā.