Atvērti jautājumi
Plašu rezonansi Latvijas politiskajā vidē izsaucis parakstāmais fiskālās disciplīnas līgums, kas atsevišķiem politiskiem spēkiem šķietami ļāva sākt dalīt lāča ādu pirms tā nomedīšanas. V. Dombrovskis jau izteicies, ka šī līguma parakstīšana Latvijai ir svarīga, lai eirozonas valstīm palīdzētu sasniegt finanšu stabilitāti un Latvija varētu ieiet sabalansētā eirozonā. Plānots, ka līgumu parakstīs 26 dalībvalstis, Lielbritānija piedalās novērotāja statusā.
Līguma darba gala variants būs pieejams tikai samita dienā, par tā ratifikācijas kārtību Latvijā varēs spriest tikai pēc tā gala redakcijas pieņemšanas. Iepazīstoties ar līguma darba variantiem, var secināt, ka joprojām ir atvērti vairāki jautājumi. Līguma darba variants paredz, ka valstu atbilstība noteiktajam finanšu rāmējumam tiks noteikta pēc vairākiem rādītājiem - strukturālais deficīts nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt, ja valsts ārējais parāds ir zem 60% no IKP, strukturālais deficīts drīkstētu būt līdz 1% no IKP. Latvijas pēdējie rādītāji attiecībā uz strukturālo deficītu bijuši 4% no IKP. Ir viedoklis, ka iepriekšminētajiem vajadzētu pievienot arī citus rādītājus saskaņā ar Māstrihtas kritērijiem.
Nav skaidra kārtība, kā eirozonas valstu sanāksmēs varēs piedalīties eiro neieviesušās valstis. Latvija strikti pastāv uz novērotāja statusu visos samitos, taču kopumā Latvijas pozīcija attiecībā uz šo līgumu ir «noslepenota» kā visos gadījumos, kas attiecas uz starptautiskajiem līgumiem. Vēl nav arī noteikts, pēc cik valstu ratifikācijas tas stāsies spēkā un vai valstīm būs automātiski jāpieņem Eiropas Komisijas (EK) norādījumi, ja rodas aizdomas par finanšu nestabilitāti. Neskaidrības apvij arī iespējamās soda sankcijas, ko valstīm varētu piemērot, ja tās nacionālajā likumdošanā konstitucionālā līmenī neiestrādā fiskālās disciplīnas likumu, pašreizējā redakcijā minētā summa ir 0,1% no IKP.
Jālūko kontekstā
«Mums nepieciešama aktīva rīcība, kas celtu izaugsmi, konkurētspēju un radītu jaunas darbavietas,» oficiālajā ielūguma vēstulē paudis EK prezidents Hermanis van Rompejs. 2011. gadā 23,6 miljoni cilvēku - no tiem 5,6 miljoni jauniešu - Eiropas Savienībā (ES) bija bez darba, tiek prognozēta bezdarba palielināšanās, ziņo Reuters.
Diskusiju blokā, kurā tiks apspriesti nodarbinātības politikas jautājumi, vairāk notiks labās prakses un ideju apmaiņa, kuras rezultātā valstu līderi parakstīs kopīgu deklarāciju, stāsta Latvijas vēstniece Eiropas Savienībā (ES) Ilze Juhansone. Nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politika ir viens no galvenajiem jautājumiem jaunajā Eiropas semestrī, taču, lai arī samita gaitā varētu tikt piedāvātas jaunas stratēģijas šo jautājumu risināšanā, Latvija uzskata, ka papildu mehānismi tiem, kas iekļauti Eiropas Nodarbinātības stratēģijā, nav nepieciešami, Diena noskaidroja Ārlietu ministrijā (ĀM). Briselē Latvija paudīs gatavību sniegt atbalstu darba tirgum, pārceļot nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un nekustamo īpašumu, kā arī apspriedīs iespējas pārskatīt ar nodokļiem neapliekamā iztikas minimuma apmēru. Arī jauniešu bezdarbs, kas ir viens no vienotās Eiropas sāpju bērniem, pēc Latvijas uzskata, nevar tikt aplūkots atrauti no vispārējās darba tirgus situācijas, un nebūtu pieļaujama situācija, ka uz jauniešu rēķina cieš kāda cita darba tirgus dalībnieku grupa. Mazo un vidējo uzņēmumu darbības veicināšanu Latvija saredz administratīvā sloga mazināšanā un tiesību aktu vienkāršošanā.