Uz trim gadiem
EK ziņojumā norādīts, ka šīs valstis drīkst laist apgrozībā tradicionāli kūpinātu gaļu un tās produktus. Tajā pašā laikā tiek uzsvērts, ka tirdzniecība nedrīkstēs sniegties pāri valstu robežām un apgrozībā kūpinājumi drīkst būt tikai pašmāju tirgos. Turklāt šīm dalībvalstīm būs regulāri jāuzrauga benzpirēna un citu līdzīgu vielu klātbūtne kūpinājumos, lai ražotāji atrastu saprātīgu vidusceļu starp ekonomisko ieguvumu un produkta ietekmi uz veselību. Trīs gadus pēc tam, kad regula būs stājusies spēkā, EK paredzējusi situāciju gaļas un zivju kūpinājumu tirgū vēlreiz pārskatīt, lai lemtu par regulas pagarināšanu uz nenoteiktu laiku.
Paralēli tam regula attiecas arī uz zivju kūpinājumiem. Arī šajās normās mēs reizē ar Igauniju, Nīderlandi un Zviedriju esam izcīnījuši izņēmuma statusu.
«Ja mums nebūtu pieredzes ar šprotēm, mēs diez vai būtu tik tālu tikuši,» saka Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits, kas bija aktīvi iesaistījies Latvijas tradicionālo kūpinājumu lobēšanā. «Mums bija ļoti maz laika, bet bija zināšanas, kas un kā darāms. Varu droši apgalvot, ka pāris mēnešos sasniegtais rezultāts viennozīmīgi ir labākais iespējamais konkrētā situācijā. Atceroties, kā šis process sākās, varam teikt, ka pārējās 11 valstis, kas arī ir ieguvušas tiesības uz atkāpi no jaunās normas, lielā mērā ir balstījušās uz mūsu kompetenci šajā jautājumā. Procesa sākumā liela nozīme bija arī tam, ka spējām vienoties ar Poliju kopējā rīcībā,» viņš skaidro.
D. Šmits norāda, ka cīņu apgrūtinājušas atsevišķas ES dalībvalstis un multinacionālas korporācijas. «Tās izmantoja dažādas rafinētas metodes savu ekonomisko interešu aizstāvībai. Gandrīz aiz katras regulas ir konkrētas biznesa intereses. Latvijas uzņēmējiem tas ir jāapzinās un jāorganizē savu interešu savlaicīga aizstāvība. Daudz vieglāk ir savākt bloķējošo balsu mazākumu, regulai topot, nekā kvalificēto vairākumu, lai grozītu jau pieņemtu regulu. Pie konkrētās regulas pareizāk bija sākt strādāt jau 2005. gadā, nevis sešus mēnešus pirms tās stāšanās spēkā,» viņš uzsver.
Iepriekš medijos izskanēja ziņas, ka gaļas kūpinājumu ražotājs Rubeņi jaunās regulas dēļ varētu apturēt savu darbību. Uzzinot, ka Latvija ir to valstu vidū, uz kurām neattiecas ierobežojošās normas, Rubeņu vadītājs Juris Skrīveris tomēr runā piesardzīgi. «Es neko šobrīd nezinu, kas ir, kas nav pieņemts. Kad būs plašāka informācija, tad redzēs, ko tālāk,» viņš pauž skepsi un norāda, ka tikai pēc tam, kad būs notikusi tikšanās nozares asociācijā, būs skaidrs, ko darīt tālāk. «Šajā laikā veicām analīzes un eksperimentējām, vai ir iespējams ar šādām normām turpināt strādāt. Kas pēc plāna paredzēts, to arī darījām, mainījām dažādus strādāšanas režīmus, bet atbildes vēl visas nav, kopsavilkums nav izdarīts,» stāsta Rubeņu priekšnieks.
Vēl jāmācās
Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš Dienai norāda, ka notikušais ap mūsu kūpinājumiem parāda to, ka «nepārtraukti jātur vaļā acis un Latvijai tas vēl ir jāmācās». Viņš secina, ka uzņēmēji mēģinājumus ietekmēt regulas saturu atlikuši uz pēdējo brīdi. Uz jautājumu, vai ZM darīja visu, lai atgādinātu ražotājiem, ka šāda regula būs, viņš atbild: «Nav iespējams par visām jaunajām regulām vienādi intensīvi informēt. Ja uzņēmējs nodarbojas ar kūpinājumiem, tad ir gluži elementāri, ka viņam būtu jāspēj izsekot līdzi šiem dažiem specifiskajiem standartiem. Ministrijai pārmērīga uzmanība tieši uz šo regulu neļautu uzraudzīt citas svarīgākas lietas.»
Kūpinājumu regula ir īpaša arī ar to, ka ļoti daudzas valstis ir iekļautas izņēmumkategorijā. Līdz ar to ierobežojumi uz kūpinājumiem attieksies tikai uz atsevišķām valstīm, lielākoties tādām, kurām nav īpašu gaļas kūpināšanas tradīciju. Tam piekrīt arī D. Šmits: «Nezinu citus precedentus. Likums, kurā izņēmums ir gandrīz puse dalībvalstu, degradē pats savu jēgu. Tomēr jāsaka, ka situācija mani pilnībā apmierina, jo pēc būtības šai regulai jēgas patiešām nav. Tas arī bija jāpierāda.»