Šķiet, eža būšana ir pielipusi Rīgā pirms 103 gadiem dzimušajam Berlinam, pieminot izcilo XX gadsimta liberālisma filosofu, trešdien, 6. jūnijā, kino Splendid Palace demonstrēja BBC dokumentālo filmu par J. Berlina agrīnajiem dzīves gadiem (līdz 1945. g.) ar nosaukumu Eža tapšana.
J. Berlins (1909-1997), viens no izcilās Oksfordas Universitātes zvaigznēm pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, pirmais ebrejs, kurš tika ievēlēts All Souls/Visu dvēseļu koledžā, kas T. Džada ieskatā tolaik bija īpaša «sala» imigrantiem intelektuāļiem no Krievijas un Viduseiropas, savas dzīves pirmās gaitas sāka Rīgā turīgā ebreju ģimenē. 1916. gadā Berlini pārceļas uz Petrogradu, bet divus gadus pēc revolūcijas - uz Angliju. «Es pratu noskaitīt «Daisy, Daisy, give me your answer true; I'm half crazy all for the love of you. It won't be a stylish marridz; I can't afford a carridz»,»* par savām tā laika angļu valodas zināšanām Jesaja Berlins BBC filmā saka savam biogrāfam akadēmiķim Maiklam Ignatjevam. «Es zināju apmēram četrdesmit vārdu angļu valodā.»
Un tomēr jau nedaudz vēlāk viņš «piederēja tai britu domātāju un ētera personību paaudzei, kuru vārdi piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija zināmi katrā mājā [..], viņš bija no imigrantiem cēlies intelektuālis - gan savā būtībā patiess angļu intelektuāļu valdošo aprindu loceklis, gan autsaiders», par liberālās domas izcilnieku saka M. Ignatjevs, minētajā kinodarbā papildinot paša J. Berlina stāstus par savu pazīšanos ar Virdžīniju Vulfu, Ludvigu Vitgenšteinu, Džonu Meinardu Keinsu, Vinstonu Čērčilu un daudziem citiem tā laika politiskās un intelektuālās pasaules smagsvariem.
Būdams ietekmīgs politiskās domas veidotājs un Oksfordas All Souls sociālās un politiskās teorijas profesors, J. Berlins tomēr nekad par ikdienas politiskajiem procesiem īsti nav interesējies: «Mana domāšana necentrējās ap politiku. Manas domāšanas centrā bija literatūra, māksla un cilvēki.» Un, protams, arī Kārlis Markss - pētījums par Marksa mācību (izdots 1939. g.) padarīja viņu vārdu plaši pazīstamu. «Viņš bija pompozs, smagnējs, ļoti gudrs, diezgan iznīcinošs, mēdza smagnēji vāciski jokoties, visai labi; bija visai iespaidīgs citu terorizētājs,» šādi Marksu iztēlojas Berlins. Un, protams, viņa domās bija arī Anna Ahmatova, ar kuru Berlins 1946. gadā satikās PSRS un vēlāk šo tikšanos dēvēja par vienu no svarīgākajām savā mūžā. Iespējams, tieši šīs tikšanās iespaidā tapa viens no Berlina slavenākajiem darbiem Divas brīvības.
J. Berlina dienai (šāda diena Rīgā tiek atzīmēta kopš 2009. g.) veltītajā lekcijā Jesaja Berlins, padomju impērija un sagūstītās tautas M. Ignatjevs baltiešiem atgādināja par to trekno robežšķirtni, kas šodien atšķirīgās valstu iekārtās dala ienaidniekus no oponentiem. «Demokrātijā nav ienaidnieku, ir vien oponenti.» Un arī to, ka mēs nedrīkstam būt aizmāršīgi vieglprātīgi pret savas valsts brīvību, kas garantē mūsu katra personisko brīvību. «Mums nevajag barbarus pie vārtiem, lai zinātu, kas esam.»
*«Deizij, Deizij, jel atbildi man no sirds, es jūku vai prātā no mīlas. Tik kāzas nebūs mums smalkas, man karietei nepietiks naudas,» citāts no J. Berlina intervijas M. Ignatjevam BBC dokumentālajā filmā Eža tapšana (1997)