Kas īsti notika Leikplesidā, jo slīdamība ar katru braucienu pasliktinājās?
Nevar visu vainu novelt uz skeletonu. Varbūt vaina meklējama slidās. Trasi pieputināja, un starp braucieniem nebija iespējas to noliet. Sniegs bija palicis, un manas slidas acīmredzami bremzēja.
Kāpēc neklausīji tēvu un pēc pirmās dienas nemainīji slidas?
Parunāju ar treneri Matiasu Bīdemani. Viņš teica, ka palikšot aukstāks - no mīnus diviem uz sešiem grādiem -, bet tā nenotika. Laikam vajadzēja nenoslinkot un sagatavot arī otru slidu komplektu. Lēmumu pieņēmu jau iepriekšējā vakarā. Otrais brauciens man pašam šķita vislabākais. Finišā skatījos uz tablo un domāju, ka tā ir kļūda. Pēc tam man nāca klāt daudzi, vismaz septiņi cilvēki, un vaicāja - jums ar Martinu patiešām ir vienādas kamanas?
Ar sezonu kopumā esi apmierināts?
Man tā bija veiksmīga. Es to aizvadīju stabili, un ir arī progress, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Izcīnītās vietas jau visu izsaka - ir medaļa Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā un Eiropas čempionātā. Diemžēl pasaules čempionātā paliku ārpus pjedestāla, bet man jau viss vēl ir priekšā. Neesmu zaudējis cerību atrast ātrāku kamanu. No otras puses, varbūt pat labi, ka ir šāds iznākums. Ja būtu aiz nagiem izvilcis bronzu, tad būtu gandarījuma sajūta un nebūtu apņemšanās tūlīt pēc atgriešanās mājās ķerties klāt pie darba, cenšoties visu vērst uz labo pusi.
Viena no versijām izskan, ka ar 188 centimetriem esi pārāk garš skeletonam?
Mums pašiem nav īsti skaidrs, kur ir problēma. Tā tik tiešām ir viena no versijām. Man ir garāks augums, kājas atrodas tālāk no smaguma centra un spiež uz nažiem, kas ir bremzējošs faktors 1200 metru trases garumā. Zudumi varētu būt ievērojami.
Pasaules čempionāta bronzas medaļnieka jaunzēlandieša Bena Sendforda augums ir 198 centimetri...
Jā, bet viņam ir lielāka masa. Pārsvarā visiem braucējiem kopējais svars ar kamanu ir ap 110-120 kilogramiem, Sendfordam - 130 kg. Otra lieta, kas jāņem vērā, - Leikplesida ir viņa mājas trase. Viņš tur dzīvo.
Arī tev varbūt jāuzaudzē svars?
Tā arī ir viena versija, kuru vajadzētu pārbaudīt.
Treniņā ir taču iespēja jums ar Martinu samainīties kamanām...
Tik un tā būs neērtības, jo katras kamanas ir pielāgotas sportista augumam. Martinam ļoti ātri izdevās atrast ātras kamanas. Tēvs pēc līdzīga principa būvēja manējās, un tā varbūt bija kļūda. Man ir jāiet savs ceļš, jāmeklē citi varianti, nevis jātaisa visas kamanas pēc viena standarta. Būtu labi Anglijā pārbaudīties speciālā aerodinamikas tunelī, kur testus veic arī Pirmās formulas komandas. Vieni uzskata, ka kamanām ir jābūt pēc iespējas tuvāk ledum, citi atkal - ka labāk ir, ja vējš plūst zem kamanām.
Cik nopietnas bija runas, ka vācietis Gasners vēlas pārstāvēt jūsu Sika komandu?
Pāris reižu viņš par to ir ieminējies. Cik nopietni tas bija - nezinu. Domāju, kamēr viņš sacensībām kvalificējas no Vācijas izlases, viņam par to vajadzētu aizmirst. Tik vienkārši jau tas nav. Te viņam pašam būs jāmeklē finansējums atšķirībā no Vācijas izlases, kur visu nodrošina FES. Tas ir sporta zinātniskais centrs ar pilnu nodrošinājumu.
Kuri braucēji ir jūsu starptautiskajā Sika komandā?
Es ar Martinu, slovēnis Anže Setina, šveicietis Lukašs Kummers, grieķis Alehandrs Kefals, un turpmāk būs arī jaunatnes olimpiādes čempions, kuram esot uzdāvināta vieta Sika komandā.
Un cik braucēju startē ar jūsu ražotajām kamanām?
Visi seši krievi, japāniete, itālis, Kummers, no nākamās sezonas Kefals.
Ar krieviem nav domāts par sadarbību 2014. gada olimpisko spēļu kontekstā?
No viņiem nekad neko nevar zināt. Piemēram, mūsu trenerim Marekam Mezencevam krievi piedāvāja vienu mēnesi pastrādāt, lai palīdzētu sagatavot Soču trasi. Šī iemesla dēļ Mareks neatbrauca pie mums uz pasaules čempionātu. Tā arī viņš vēl šobaltdien sēž mājās un gaida, kad krievi piezvanīs. Bija mums piedāvājums no krievu puses sadarboties. Mēs viņiem tehniku, bet viņi mums iespēju trenēties Soču trasē. Mēs tomēr nepiekritām. Ja reiz citās trasēs būsim spēcīgi, tad tādiem jābūt arī Sočos.
Krievi līdz Sočiem varētu braukt ar jūsu gatavotām kamanām?
Tad jau redzēs, viņi meklē jaunas kamanas. Krievi pirms sezonas iepirka kamanas no angļa Bromlija, bet atdeva atpakaļ. Nav tik viegli pārslēgties uz citu tehniku.
Dainis Dukurs ik pa laikam mēdz kritizēt vāciešus par negodīgu rīcību. Vai Vācijas izlases sportisti arī ir nekaunīgi, un vai tēva stīvēšanās ar atbildīgām amatpersonām nav jums traucējusi?
Viņš ļoti saasināti visu uztver. Ar vācu sportistiem mums šosezon patiesībā izveidojušās ļoti labas attiecības, var teikt - pat čomiskas. Sportisti pilnīgi noteikti tajās spēlītēs nav iesaistīti. Viņi pat īsti nezina, ko FES viņiem dod. Sportisti iesēžas kamanās un brauc. Viņi ir kā mazi bandinieki, no kuriem liela daļa informācijas tiek slēpta, lai par to neuzzinātu citi. Spilgtākais piemērs ir mūsu treneris vācietis Matiass Bīdemanis. Ja viņam savulaik būtu piespēlēta visa informācija, viņš to tagad varētu nodot mūsu zināšanai. Runājot par tēvu, nevar jau arī ļaut, lai mums kāpj uz galvas. Tāda situācija nav pieļaujama, ka, piemēram, treniņā vieniem trasi tīra rūpīgāk, citiem ne.
Biatlona kontekstā tagad runā par to, ka savulaik nekas netika darīts attīstības vārdā, ka ziedu laiki bija lieliskajam «četriniekam». Vai nebūtu jāsāk domāt, kas pēc gadiem nomainīs brāļus Dukurus?
Tam es piekrītu, bet tādā gadījumā vajadzētu būt atbalstam no valsts. Vispirms gan būtu jāizlemj, vai skeletons Latvijā ir nepieciešams. Pozitīvas atbildes gadījumā būtu jāizstrādā attīstības programma vismaz desmit gadiem. Ar pāris gadu aktivitātēm nekā nebūs. Iedod 3000 latu, un gaidīt rezultātu - tas ir absurds.
Treneri būtu?
Mareks Mezencevs gan jau pārietu darbā ar jaunatni. Ir vēl viens bijušais braucējs Eduards Kozlovskis vai arī Mārtiņš Bite. Tad jau arī varētu Ivo Pakalnu atsaukt atpakaļ no Kanādas, jo viņš tur strādā ar mazajiem puikām.
Cik maksā viens brauciens ar skeletonu?
Siguldā, man šķiet, ar atlaidēm latviešiem desmit latus.
Kādam jābūt potenciālajam skeletonistam?
Ideālākais variants būtu vieglatlētikas sprinteris vai lēkšanas disciplīnu pārstāvis. Sākt varētu no devītās klases.
Pēc Soču olimpiādes Dukuri turpinās startēt?
Es domāju, ka Martins noteikti turpinās. Neesam teikuši, ka pēc Sočiem liksim punktu. Kāpēc to darīt, ja viss notiek labā līmenī.
Martins gan jau nožēlo, ka šogad nav ziemas olimpisko spēļu. Kā ir vecākajam brālim?
Drīzāk jau nenožēloju, lai gan katras sacensības ir pavisam cits stāsts.
Kuru valstu sportisti būs nopietnākie konkurenti Sočos?
Skeletonā ir trīs lielvalstis Latvija, Krievija un Vācija. Ik pa brīdim izšauj kāds amerikānis, mājinieks, bet sešniekā dominē šīs trīs valstis. Nedomāju, ka līdz Sočiem notiks būtiskas pārmaiņas.
2004. gadā beidzi Banku augstskolu. Cik reāli ir būt par baņķieri?
Tas nav īsti reāli, jo pagājis krietns laiks un šajā profesijā neesmu strādājis nevienu dienu.
Būsi treneris?
Problēmu nebūtu. Ārvalstīs 50 000 eiro alga gadā ir, strādājot ar bērniem. Lielās nācijas var piedāvāt līgumu pat 100 000 eiro gadā.
Astoņgadīgais dēls Darels nepievērsīsies skeletonam?
Pagaidām viņš interesi nav izrādījis. Pagājušajā nedēļā Darels uzvilka manu ķiveri. Es viņam vaicāju - vai gribi nobraukt pa trasi? Atbilde skanēja, ka vēl ne. Viņa sporta veids ir hokejs. Tas viņu vairāk interesē. Es savu gribu viņam necentīšos uzspiest. Ja pats pieteiksies, varēs pamēģināt.
Kādā vecumā varētu notikt izmēģinājuma brauciens?
Ja mēs būtu Īglsas trasē, es teiktu desmit gadu vecumā. Tur jaunie skeletonisti šādā vecumā veic pirmos braucienus. Sigulda ir pietiekami sarežģīta. Līdz divpadsmit gadu vecumam par braukšanu nevajadzētu domāt.
Kurš jūsu ģimenē izvēlas tik sarežģītus vārdus?
Abi ar sievu puikam gribējām vārdu uz D burta. Izskatījām visus iespējamos variantus, un tad viena paziņa teica, lai paņemot no rakstnieka Džeralda Darela. Tā arī izdarījām. Tobrīd tas vienīgais tāds vārds Latvijā. Tagad jau mums ir sekotāji.
Kamaniņu braucējs Armīns Cīgelers jau 18 gadus ir Pasaules kausa izcīņas apritē un joprojām ieņem vietas uz goda pjedestāla. Kāda varētu būt vecuma robeža skeletonam, un cik ilgi pats domā aktīvi startēt?
Es sev neesmu ievilcis vecuma robežu. Vadīšos pēc sajūtām. Kamēr man šis pasākums sagādās prieku, tik ilgi arī startēšu. Ja man būs jāsastopas ar lielām grūtībām vai arī būs kādas nopietnas veselības likstas, vairs necīnīšos. Otrs nosacījums būs iegūtās vietas sacensībās. Uzrādot rezultātu otrajā desmitniekā vecumā pāri trīsdesmit gadiem - nezinu, vai tad ir nozīme turpināt.