Neoficiāla informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka valdība patlaban nemeklē budžetā kabatu, no kuras varētu smelt izstādei nepieciešamo iztrūkstošo pusmiljonu latu, jo tikšot darīts viss, lai Rīgas Brīvostas pārvalde tomēr izpildītu to, kas solīts laikā, kad Ainārs Šlesers (LPP/LC) vēl bija satiksmes ministrs. Nedēļas sākumā jau izskanēja informācija, ka tagad, esot Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētāja amatā, A.Šleseram radušās šaubas par juridiskajiem aspektiem, kas ļautu pārvaldei šo brīvprātīgo ziedojumu veikt. Kā Dienai norādīja A.Šlesera pārstāvis Ģirts Dripe, tas neesot negribēšanas jautājums; brīvosta vienkārši negribot, lai pēcāk tai rastos juridiskas problēmas. «Man personīgi tas atgādina sabotāžu. Vilcināšanās ir liels risks kvalitātei un Latvijas dalībai kopumā,» spriež valdības pilnvarotā persona šajā projektā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.
Kamēr pusmiljona jautājums ir uz atrisināšanas ceļa, raizes vēl arvien sagādā otrs klupšanas akmens - līguma izpildes apdrošināšana. Proti, Aerodium ir ķīla, ar ko garantēt, ka nolīgtais tiks izpildīts, bet ne visas summas apmērā - tikai pusmiljona latu, nevis visa projekta vērtībā. «Par atlikušo naudu mēs nespēsim nogalvot,» saka Aerodium vadītājs Ivars Beitāns. Viņš uzsver, ka līdzšinējais Latvijas ceļš uz World Expo bijis slikti bruģēts, uzņēmums jau kopš aprīļa veidojis konstrukcijas, avansā investējot ap 200 tūkstošiem latu. Avansā jau divus mēnešus strādā arī arhitekti un nu arī apakšuzņēmējs Ķīnā, kas bez samaksas jau veicis ģeodēzijas darbus. «Ja mēs bankrotēsim, tā vistiešākajā mērā būs valsts vaina,» saka I.Beitāns un piebilst, ka pagaidām Latvijas paviljona zemesgabals, uz kura slejas tikai tualetes būdiņa, kļuvis par apsmiekla objektu. «Ļaudis iet garām un saka, ka tā, lūk, Latvija sevi prezentē» - tā I.Beitāns. Savukārt A.Ozols saka, ka pats projekts nav apdraudēts, vēja tuneli necels mazāku tālab, ka ceļš līdz finansējumam ir negludāks, nekā šķitis, kad uzrunātie naudas devēji bārstījuši solījumus. Jau rakstīts, ka valstij dalība izstādē izmaksā 2,55 miljonus latu, kurus sedz Latvijas dzelzceļš, Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta.